uzdzîvuôt,
1) (arbeitend) in die Höhe, auf den Höhepunkt, in einen möglichstguten Zustand bringen: krietns zemkuopis, kas mājas tâ pruot uzdzīvuot Janš. Dzimtene
2 II, 314.
savu muižu viņš vare̦n uzdzīvuojis Bandavā II, 375.
lauciņi apsē̦ti, arī ē̦kas nav nuolaistas. mani bē̦rni jau cītās visu uzdzīvuot Mežv. ļ. I, 166.
uzdzīvuotas sē̦tas II, 344;
2) "vorwärtskommen" Wid.;
3) erwerben Wid., Bauske, Frauenb.:
uzdzīvuot mantu; zeitig besorgen: visu uzdzīvuot allaž uz priekšu Janš. Mežv. ļ. II, 230;
4) aufleben, sich belustigen, schlemmen, prassen: krustībās vajadzēja uzdzīvuot līksmi BW. I, S. 181.
dzīruojām, dzīruojām sākām uzdzīvuot itin tâ krietni LP. VI, 425.
uzdzert, uzdzīvuot tuo viņš prata V. Eglītis Zilā cietumā 16.
jaunībā, kad iegribējās uzdzīvuot CTR. I, 32. Dazu das Subst.
uzdzîvuôtãjs, der Schlemmer, Prasser, der Lebemann: Slē̦ga bij uzdzīvuotājs, kas mīlēja daudz vairāk izduot... Alm. Kaislību varā 75. Refl.
-tiês, (im Leben) vorwärtskommen, etw. werden, zu etwas gelangen: tâ viņš... sev nuodibināja kreditu..., izgāja nuo klizmas un pa˙tiešām uzdzīvuojās Deglavs Rīga II, 1, 583.
uzdzīvuoties par turīgu vīru Sessw.
Avots: ME IV,
329,
330