uzgorīt
‡ uzguorît, krümmend emporrecken: runcis ... draudzīgi uzguorīja kūkumu Veldre Dižmuiža 196.
Avots: EH II, 723
Avots: EH II, 723
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzgorīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzgorīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
uzgorīties
uzguôrîtiês,
1) schwerfällig, sich reckend aufstehen:
uzguorīties nuo gultas Bers.;
2) schwerfällig, lässig (hin)aufsteigen:
uzguorīties uz klētsaugšas.
Avots: ME IV, 335
1) schwerfällig, sich reckend aufstehen:
uzguorīties nuo gultas Bers.;
2) schwerfällig, lässig (hin)aufsteigen:
uzguorīties uz klētsaugšas.
Avots: ME IV, 335