uzgrābt
uzgrâbt,
1) aufgreifen, aufraffen:
uzgrābt nuobirušuos zirņus nuo grīdas;
2) auftiarken, zusammenharken
(perfektiv): milzīga pļava; līdz viņu izžāvēja, līdz viņu uzgrāba! Grobin. uzgrābts tur ir, bet sìens vēl nav pārve̦sts ebenda. Refl. -tiês,
1) für sich aufgreifen, aufraffen;
2) das Harken beenden:
viņas jau pilnīgi uzgrābušās Nigr.
3) man uzgrābās uz saknēm, beim Harken geriet ich versehentlich auf Wurzeln.
Avots: ME IV, 333
1) aufgreifen, aufraffen:
uzgrābt nuobirušuos zirņus nuo grīdas;
2) auftiarken, zusammenharken
(perfektiv): milzīga pļava; līdz viņu izžāvēja, līdz viņu uzgrāba! Grobin. uzgrābts tur ir, bet sìens vēl nav pārve̦sts ebenda. Refl. -tiês,
1) für sich aufgreifen, aufraffen;
2) das Harken beenden:
viņas jau pilnīgi uzgrābušās Nigr.
3) man uzgrābās uz saknēm, beim Harken geriet ich versehentlich auf Wurzeln.
Avots: ME IV, 333