uzkļūt
uzkļũt, auf etw. gelangen (perfektiv), hinaufgelangen LKVv.: uzkļūt kalnā. uzkļūdami nuo mazākiem ceļiem... uz... dižceļu Janš. Mežv. ļ. I, 91.
Avots: ME IV, 343
Avots: ME IV, 343
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzkļūt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzkļūt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (1)
uztikt
II uztikt,
1): brāļi ne˙maz nevar uzjāt kalnā, bet dum[j]ais uztiek mazu gabaliņu Allend. n. FBR. XIX, 95. u. (= uzkļūt) kam uz pē̦dām Seyershof;
2): nuo kā viņš uztiek (= pārtiek), tik maz ē̦zdams? Seyershof (ähnlich in Ramkau mit einem Präs. uztîku 2 ). nuo tam vie[n] uztikuši Pas. X, 513 (aus Smilt.). abējas mājas uztiek nuo tā ūdens Frauenb. uz maizi (= nuo maizes) jau vairāk uztika Iw. kazlē̦ni uztiek uz zâli (= pārtiek nuo zāles) ebenda.
Avots: EH II, 737
1): brāļi ne˙maz nevar uzjāt kalnā, bet dum[j]ais uztiek mazu gabaliņu Allend. n. FBR. XIX, 95. u. (= uzkļūt) kam uz pē̦dām Seyershof;
2): nuo kā viņš uztiek (= pārtiek), tik maz ē̦zdams? Seyershof (ähnlich in Ramkau mit einem Präs. uztîku 2 ). nuo tam vie[n] uztikuši Pas. X, 513 (aus Smilt.). abējas mājas uztiek nuo tā ūdens Frauenb. uz maizi (= nuo maizes) jau vairāk uztika Iw. kazlē̦ni uztiek uz zâli (= pārtiek nuo zāles) ebenda.
Avots: EH II, 737