uzkaķēt
uzkaķêt "срубить" Wid.; durch Behauen anpassend ("katzend") aufstellen (auf): katrs nākuošais vaiņags ir uzkaķē̦ts uz priekšējā B. Vēstn.
Avots: ME IV, 338
Avots: ME IV, 338
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzkaķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzkaķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: