uzkalˆns,
1) uzkalˆās AP., Bers., Golg., Saikava, Sessw., (mit
alˆ 2 ) Widdrisch,
uzkalns L., U.,
uzkalne Janš. Mežv. ļ. I, 164, Warkl., Demin.
uzkalˆnīte Saikava,
uzkalnis Etn. III, 161; Kaudz. Izjurieši 241,
der Hügel, Anberg U.:
smilšu uzkalnītis A. Melnalksnis MazsaIaca 14.
sausākie uzkaļņi ir pasusējuši Vīt. 44.
laukumam pa vidu ve̦lkas mazs uzkalnītis Pasaules lāpītājs 77.
kapsē̦ta uzkalniņā Janš.
klajā uzkalnā Janš. Bandavā II, 366.
uzjājuot nelielā uzkalnī Mežv. ļ. I, 154.
ceļš iet uzkalnē (bergauf) Warkl.;
2) der Gipfel eines Berges Salis.
Avots: ME IV,
338