uzkvēpināt
uzkvêpinât,
1) auf etw. räuchern
(perfektiv): uzkvēpināt bitēm dūmus. uzkvēpināt uz stikla Stenden;
2) beräuchern, russig machen
(perfektiv): gaļu uzkvēpināt KatrE., Mahlup, Ogershof. uzkvēpināt stiklu;
3) = izkvêpinât: istabu ar paegļiem uzkvēpināt Bers.
Avots: ME IV, 349
1) auf etw. räuchern
(perfektiv): uzkvēpināt bitēm dūmus. uzkvēpināt uz stikla Stenden;
2) beräuchern, russig machen
(perfektiv): gaļu uzkvēpināt KatrE., Mahlup, Ogershof. uzkvēpināt stiklu;
3) = izkvêpinât: istabu ar paegļiem uzkvēpināt Bers.
Avots: ME IV, 349