vêl (li.
vė˜ľ "wieder", s. Būga KZ. LB, 95 f.),
1) noch: jau saulīte Vāczemē, es vēl jūŗas līkumā BW. 30700.
puisis vēl laikā patapis uzlēkt LP. III, 75.
tad vēl kuo: še tev šis naudas zutnis! 57.
kuo vēl ne! kâ nav ļaudīm kauna! Krilova pas. 89.
ar vēl lielākiem... vārtiem LP. VI, 882.
juo tie ļaudis paši me̦lni, vēl juo me̦lni (Var.:
vēl me̦lnāki) kumeliņi BW. 18217 var.
tādu mežu es redzēju vēl pirmuo reiz Jauna Raža IV, 29;
weiter St.,
ferner U.;
2) dennoch (zur Bed. vgl. engl.
still "noch; dennoch"): tavu skaistu vaiņadziņu! man bāliņš Rīgā pirka, vēl (Var.:
bet) tik skaista nenuopirka BW. 5771;
3) gar St.:
putns skrien pa gaisu, un tuomē̦r spalva nuokrīt, - kâ vēl cilvē̦kam, kas ar visu mantu staigā! Br. sak. v. 991.
pusbalsīti vien palaidu, jau ļautiņi brīnījās; kuo tad vēl(i) nedarītu, būtu visu palaiduse BW. 416.
tā nav tavu drēbju vērts, kuo (Var.:
kur) vēl tava augumiņa 21258, 4.
kuo tad nu vēl... LP. II, 11. ja
jau taviem gudriem brāļiem neve̦das, kur nu vēl tev! V, 265 (ähnlich III, 27);
4) ne vêl, geschweige denn: tâ nav tavu drēbju vērts, ne (Var.:
kur) vēl tava augumiņa BW. 21258. (ähnlich 6069).
ļauna vārda virsam netika teicis, ne tad nu vēl pirkstu piedūris Aps. VI, 22;
5) erst: nu(le) vēl St.,
jetzt erst U.
licis asti vienreiz vārtuos, - neuzlauzis; bet trešuo reizi kâ licis, tad vēt uzlauzis LP. VI, 882.
bijis jāpeldina trīs reizes, tad tik vēl ticis labums Etn. II, 68.
sveša māte paē̦duse, tad vēl mani atminēja BW. 4442.
tagad vēl dzimtkungs... lika vest Birznieku savā ka-binetā MWM. v. J. 1897, S. 694.
nu vēl māte kājas āva Biel. 1687.
pēc vēl 2037;
6) "= jel (doch)!" Wessen;
7) = vài I 1 BW. 16921, 2 var.
Die Bed. "noch" ist wohl aus der Bed. "wieder" (in vēļ und li. vė˜ľ) entstanden. Wohl zur Wurzel von velˆt, s. Persson Beltr. 542 ider zur Bed. lat. rursus vergleicht) und Walde Vrgl. Wrtb. 1, 303.Avots: ME IV,
556