uzlūgt
uzlùgt,
1) auffordern, einladen
U.: L. uzlūdza viņu... viesuos Turg. Muižn. per. 71. viņa tuo bija uzlūgusi uz šuodienu Berl. Māte 99. ja brūtei brāļa nebija, tad uzlūdza citu... puisi par uormani BW. III, 1, S. 84;
2) betend heraufbeschwören:
tuo es ne˙kad nepieļaušu, lūgt te dievu. uzlūgs mums vēl... kādu nelaimi! Janš. Mežv. ļ. II, 451. Refl. -tiês, sich einladen: viņš uzlūdzās (pats) man viesuos Dond.
Avots: ME IV, 354
1) auffordern, einladen
U.: L. uzlūdza viņu... viesuos Turg. Muižn. per. 71. viņa tuo bija uzlūgusi uz šuodienu Berl. Māte 99. ja brūtei brāļa nebija, tad uzlūdza citu... puisi par uormani BW. III, 1, S. 84;
2) betend heraufbeschwören:
tuo es ne˙kad nepieļaušu, lūgt te dievu. uzlūgs mums vēl... kādu nelaimi! Janš. Mežv. ļ. II, 451. Refl. -tiês, sich einladen: viņš uzlūdzās (pats) man viesuos Dond.
Avots: ME IV, 354