uzmācīt
uzmâcît,
1) lehren, lehrend den Sinn auf etw. richten:
uotru uz palaidnībām uzmācīt Golg.;
2) zu seinem Unterricht noch etwas beifügen
L., noch mehr lehren, dazulehren: viņš jau bija diezgan mācījies, bet uotrs tuo vēl uzmācīja. Refl. -tiês, dazulernen, noch zulernen L.: pie uotra meistara vēl uzmācīties AP. tad vēl viņa gāja kādus gadus divi vai... pie guvernantes uzmācīties A. v. J. 1896, S. 676.
Avots: ME IV, 357
1) lehren, lehrend den Sinn auf etw. richten:
uotru uz palaidnībām uzmācīt Golg.;
2) zu seinem Unterricht noch etwas beifügen
L., noch mehr lehren, dazulehren: viņš jau bija diezgan mācījies, bet uotrs tuo vēl uzmācīja. Refl. -tiês, dazulernen, noch zulernen L.: pie uotra meistara vēl uzmācīties AP. tad vēl viņa gāja kādus gadus divi vai... pie guvernantes uzmācīties A. v. J. 1896, S. 676.
Avots: ME IV, 357