uzmākauzmāka U., comm., uzmāklis Dr., Wid., wer sich aufdrängt, der Aufdringling: viņš uzmākas ar sparu nuokratīja Apsk. v. J. 1903, S. 376.Avots: ME IV, 357
urmakaur̃maka Wolmarshof, (mit ùr 2 ) Adsel, ur̃màka Wolm., comm., = uzmāka, ein aufdringlicher Mensch (od. ein solches Tier): ja tu, urmaka, neatstāsies, tad duošu par ausi! Plm. n. RKr. XVII, 84.Avots: ME IV, 307