uzpīpināt
uzpĩpinât,
1) rauchen lassen
(perfektiv): ve̦ctē̦vs jāuzpīpina (man muss dem Grossvater die Pfeife anzünden) AP. pienes nu ve̦cam tē̦vam tabaku un uguni, uzpīpini! N. - Peb. viņš uzpīpēja pats un uzpīpināja arī ve̦cuo vīru Kaudz. M. 30;
2) (eine Pfeife) anzünden:
u. pīpi Bers.
Avots: ME IV, 365
1) rauchen lassen
(perfektiv): ve̦ctē̦vs jāuzpīpina (man muss dem Grossvater die Pfeife anzünden) AP. pienes nu ve̦cam tē̦vam tabaku un uguni, uzpīpini! N. - Peb. viņš uzpīpēja pats un uzpīpināja arī ve̦cuo vīru Kaudz. M. 30;
2) (eine Pfeife) anzünden:
u. pīpi Bers.
Avots: ME IV, 365