uzpūtīgs
uzpùtîgs, aufgeblasen, hochmütig Ar.: viņa palikusi uzpūtīga, ietiepīga JR. V, 110, viņu... mēdza turēt par pašle̦pnu, uzpūtīgu ākstu Vēr. II, 110.
Avots: ME IV, 370
Avots: ME IV, 370
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uzpūtīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uzpūtīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
pintiķīgs
piñtiķîgs,
1) "gražīgs, tiepīgs, dusmīgs" Peb. u. a.: bēris palicis tik pintiķīgs Jauna Raža IV, 98;
2) "gļē̦vulīgs, mazvērtīgs" Kursiten; "muļķīgs" Selg.;
3) "raudulīgs, izlutināts" Serben, Las., Sessw., Selsau;
4) "ākstīgs" Mar., Serben;
5) "uzpūtīgs" N.-Peb.
Avots: ME III, 221
1) "gražīgs, tiepīgs, dusmīgs" Peb. u. a.: bēris palicis tik pintiķīgs Jauna Raža IV, 98;
2) "gļē̦vulīgs, mazvērtīgs" Kursiten; "muļķīgs" Selg.;
3) "raudulīgs, izlutināts" Serben, Las., Sessw., Selsau;
4) "ākstīgs" Mar., Serben;
5) "uzpūtīgs" N.-Peb.
Avots: ME III, 221
pūtielis
‡ pūtielis Grob. n. Etn. IV, 166 "uzpūtīgs, vārīgs cilvē̦ks, kas ātri jūtas apvainuots".
Avots: EH II, 344
Avots: EH II, 344