uzrāt
uzrãt,
1) mässig durchschelten:
u. bē̦rnu, ganu;
2) scheltend an den Tag bringen, zur Last legen
Nigr.: ciemiņš man tuo grē̦ku uzrāja. Refl. -tiês, schelten (intr.): lai uzrājas kâ vīram pienākas! R. Sk. II, 132. tē̦vs uzrājās, lai bē̦rni stāv mierā Golg. māte uzrājās bē̦rniem Bauske.
Avots: ME IV, 373
1) mässig durchschelten:
u. bē̦rnu, ganu;
2) scheltend an den Tag bringen, zur Last legen
Nigr.: ciemiņš man tuo grē̦ku uzrāja. Refl. -tiês, schelten (intr.): lai uzrājas kâ vīram pienākas! R. Sk. II, 132. tē̦vs uzrājās, lai bē̦rni stāv mierā Golg. māte uzrājās bē̦rniem Bauske.
Avots: ME IV, 373