uztupt
uztupt, häufiger refl. uztuptiês, sich auf etw. hinhocken: viens cālis uztupis uotram. uz ragavu stūra uztupās vēl viens braucējs.
Avots: ME IV, 394
Avots: ME IV, 394
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uztupt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uztupt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (3)
uztupēt
uztupêt,
1) = uztupt">uztupt(iês): vārnas mē̦dz uztupēt uz zariem Salis; "aufhukken" L.; = uzdirst (in der Klndersprache) Stenden: tu laikam esi uztupējis uz grīdas.
Avots: ME IV, 394
1) = uztupt">uztupt(iês): vārnas mē̦dz uztupēt uz zariem Salis; "aufhukken" L.; = uzdirst (in der Klndersprache) Stenden: tu laikam esi uztupējis uz grīdas.
Avots: ME IV, 394
uztupis
II uztupis, Adv., votnübergeneigt, hokkend A.- und N. - Schwanb.; eigentlich wohl ein part. praet. act. zu uztupt.
Avots: ME IV, 394
Avots: ME IV, 394