uzvētīt
uzvẽtît, windigend auf etw. fallen lassen: uzvētīt pe̦lus graudiem virsū. Refl. -tiês: graudiem pe̦lus uzvētījušās, beim Windigen ist versehentlich Spreu aufs Korn gefallen.
Avots: ME IV, 398
Avots: ME IV, 398
'uzvētīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: