Paplašinātā meklēšana

neuzvaramĩba ,* die Unbesiegbarkeit: duomas par pretinieka neuzvaramību kaŗš izgaisinājis RA.

Avots: ME II, 738

uzvara, der Sieg.

Avots: ME IV, 396

uzvaražât, nachtässig (mit Stricken) aufbinden: uzvaražāt ježikas uz ragavām C.

Avots: ME IV, 396

ìeskanêt, intr., hineintönen, hineinschallen, tönend eindringen: lē̦ni ieskan zvanu skaņas šai meža vientulībā A. XX, 82. kliedziens ērmīgi ieskanēja pašas ausīs Vēr. II, 450. Refl. - tiês, einen klingenden Laut von sich geben, ertönen, erschallen, erklingen: klases zvaniņš ieskanas Aps. tālumā jau ieskanas uzvaras zvani MWM. VIII, 45.

Avots: ME II, 64

pavèstît, erzählen, mitteilen, ankündigen: viņa skan, pavēstīdama nāves uzvaras gājienu Vēr. II, 965. pavèstĩjums, die Mitteilung, die Nachricht: nelaimes pavēstījums LP. 1, 179.

Avots: ME III, 137

spridzêt, -u, -ẽju, sprühen Wid.: spridzēt spridz puišiem acis BW. 12982, 2. actiņas dzīvi spridzēja MWM. X, 313. spridz acīs uzvara VI, 602. spridzuošas le̦pnuma dzirksteles DL. spridzēja valuodiņas Latv. Gewöhnlich nebst li. sprìgės "Schnippchen" zu spre̦gans, spraga usw. gestellt (so von Leskien Abl. 346, Persson Beitr. 868 f., Walde Vrgl. Wrtb. II, 674). Doch könnte es auch zu spriegât, spraigât, III. p. prs. spreikš gehören; spreig- vielleicht kontaminiert aus spreg- und spreid- (in ahd. sprīzan "in Stücke splittern, spritzen" u. a., s. unter spraids), doch vgl. auch gr. σφριγᾶν und norw. sprikja "strotzen" und dazu Fick Wrtb. III4, 517.

Avots: ME III, 1018

stiprs (li. stìpras Daukša Post. 600 und Širv. P. Sak. II, 43 und 67 od. stiprùs "stark"),

1) stark, kräftig, fest
U.: Sprw. stiprs kâ lauva Birk. Sakāmv. 30. kas stiprs, tam uzvara 80. stiprs kuoks neluokās 91. nauda stiprāka par taisnību Br. sak. v. 829. ve̦ciem ļaudīm vājas kājas, bet stiprs prāts 612;

2) stark, stark wirkend:
stipri glābjami vārdi Br. 507, iegrūdīšuot... labi stiprā sālī Kaudz. M. 47. stipras zâles, starke Medizin;

3) laut:
stipra balss, eine laute Stimme. stiprs sauciens. - Adv. stipri,

1) stark, kräftig:
kad par jaunu piemin, žagi raunuot strupi un stipri Etn. l, 54;

2) stark, sehr:
vīriņš bijis stipri ve̦cs LP. III, 91. padarīt slipri slimu VI, 23. tis e̦suot stipri tāli 787. ļaudis stipri ticējuši, ka... VII, 214. e̦sam stipri piekusuši 3K. stipri vien runāja, ka mērnieki duošuoties uz Čangalienu Kaudz. M. 145. vajadzēja jau būt stipri pēc pusdienas A. XX, 402;

3) laut:
stipri brēkt, laut schreien U. stipri runāt, saukt, dziedāt Salis. - Subst. stiprums (li. stiprùmas),

1) die Stärke, Kraft, Festigkeit
U.: kalnu racējs spēja sabirdināt kalnus, skaldītājs saskaldīt akmeņus, tai stiprumā abi bija LP. IV, 16. stipruma zâles LP. II, 52; V, 366;

2) die Festung:
nāce... pie Dāvida uz stiprumu Glück I Chron. 13, 16. mežuos taisīja viņš stiprumus un turņus II Chron. 27, 4. Nebst stipt zu apr. acc. s. postippan "ganz", lat. stipulus "firmus" stīpes "Stamm", mhd. stīf "steif, starr", stīvel "(hölzerne) Stütze" u. a., s. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVl, 19, Boisacq Dict. 906, Scheftelowitz BB. XXIX, 20, Bartholomae IF. XI, 138, Brugmann XXVIII, 369, Trautmann Wrtb. 287, Walde Vrgl. Wrtb, li, 646 f.; vgl. auch stīpuluoties und stiept.

Avots: ME IV, 1071, 1072

uzvarêt: ka mēs pēc galīgi uzvaram LLD. II, 1531.

Avots: EH II, 738

uzvaržât Jürg., = uzvara%C5%BE%C3%A2t">uzvaražât: putnu gruozam uzvaržā kādu auklu, lai putni neaizskrietu Jürg.

Avots: ME IV, 396

I valguôt,

2): viņam netrūkst sajūsmas, lai visus valguotu pie sevis Uzvaras ceļš 104. ik skūpsts, kas valguo Rainis Dz. un d. III ² , 355.

Avots: EH II, 752