uzzvanīt
uzzvanît,
1) klingeln, läuten
(perfektiv) Spr.;
2) klingelnd, läutend aufwecken :
uzzvanīt kuo nuo miega.
Avots: ME IV, 401
1) klingeln, läuten
(perfektiv) Spr.;
2) klingelnd, läutend aufwecken :
uzzvanīt kuo nuo miega.
Avots: ME IV, 401
'uzzvanīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: