vājīgs
vâjîgs, schwächlich Mag. IV, 2, 152, U.; kränklich U., Salis, Drustu pag. tiesas spried. 28: par vājīgu varam dēvēt tiklab tuo, kas aiz˙vienam vājuo, kâ arī tuo, kas pārrunājamā brīdī izrādās aiz˙vienam vis˙cauri vārgs Etn. III, 165. mazs nuo auguma, vājīga stāva Poruk II, 67. vājīgs vīriņš MWM. X, 148. vājīgi cilvē̦ki Stari II, 627.
Avots: ME IV, 493
Avots: ME IV, 493