Paplašinātā meklēšana

‡ atvāla Warkh., = ‡ I atvāls.

Avots: EH I, 179

kuõpvāla Lemb., kuõpvãls Lems., Siuxt, = ‡ atcìrtiêns 2.

Avots: EH I, 688

pārvāla,

1) ["žāvējama slena vāla": kad kaltējams siens ar grābekli uzcirsts, tas gul "pārvālām" Vank.];

2) "?": saules stars kâ ruožairrs vēdeklis stiepās līdz debess pāruālām B. Vēstn.

Avots: ME III, 186

vāla,

1): auch (Heuschwade;
mit ã) Orellen; siena vālas galiņā BW. 28618, 2; der Zwischenraum zwischen 2 Heuschwaden Orellen; strīķē māte izkaptiņu uz vāliņas BW. 23525;

2): uzme̦tušas ple̦cuos netīruo drēbju vālu Sieva 13. darbi ar vālu nāk virsū A. Upītis Laikmetu griežos I, 235. suns ar vãlu grib skriet laukā Grob.

Avots: EH II, 762

vāla,

1) vāla Wolmarshof, vâla ² Kaltenbrunn, Oknist, Zvirgzdine, vàle Arrasch, C., Jürg., vāle Ruj., Salisb., Segew., vâle ² Mar., Ogershof, Saikava, Sehren, Sessw., vàle ² Karls., Selg., Widdrisch, vāle Manz. Lettus, U., vâlis C., vālis Blumenhof, Rentzen, vālis Wid., vāls Iw., Nötk., Salis, Siuxt, vā`ls PS., Smilten, vā`ls ² Erlaa, KL, Lubn., Zvirgzdine, vāls ² Stenden, vāls U., die Heuschwade;
vālis Gold., Iw., Līn., vāls Dunika, Gramsden, vāls Nigr., zum Trocknen zusammengeführtes (dicht ausgebreitetes) Heu (= apārnis): pļavmalā žūst siena vāli Krūza Zelta laipa 56. izārdītie siena vāli Plūd. Rakstn. II, 384. vālī sagrābtu sienu Etn. III, 103. vai izpļāvāt katrs pa vālai? Jauns. III, 50. izpļauj manu vāles galu! BW. 26091. (upe) aizne̦s dažu siena vālu (Var.; vāli) 17986, 3. me̦lnu vāli griezt, das Gras bis auf die Wurzel abmähen U. trīs vālus siena nuo gubām izlaidām; divus vālus izžaudējām un pārvedām, trešais vāls aizlija Nigr. vāliņš siena gulēja gar zemi LP. VI, 514. ieritinājās grīšļa vāliņā Janš. Bandavā I, 80;

2) vāla Spr., vāle, vālis, vāls, der Streifen, Strich
(fig.) Spr.; der Sturz; die Welle Spr.; Zusammengeballtes: izauga raže̦ni pūŗi, visi vienā vālā ("?") vien Dīcm. pas. v. I, 75. migla pāri upei vālēs viļņuoja MWM. X, 1. caur miglas vāliem Skola III, 228. vē̦tra grūda biezus sniega vāļus Asp. sarkst mākuoņu vāli Vēr. 132. dūmi veļas vāļiem (= lieliem klumšķiem) Frauenb. tvaiku vāls MWM. IX, 185. ē̦nas saplūst vienā vālē Vēr. II, 1474. vē̦tra viļņus vāluos veļ Latv. ja dzīvs esi, tad atej piena vāla (vilnis), ja nedzīvs, atej ašņa vāla! Pas. IV, 437 (aus Nīcgale). - vālām Kokn. und Lems. n. U., Bolwen, Memelshof, Pilda, (mit à ² ) Oknist, Zvirgzdine, vāliem Bolwen, (mit à ² ) Bers., vāļiem Wid., ar vālu Kronw. n. U., Grünh., (mit à ² ) Kreuzb., (mit â ² ) Bauske, ar vāli, - aumaļām, mit Macht, in grosser Menge; "rindām" Memelshof: liet[u]s vālām . . . iet Pilda. sviedri vālām vien iet Oknist, Zvirgzdine. vējš dze̦n mākuonus vālām Memelshof. pa ...luogu ...vāliem plūst iekšā .. . smarša Deglavs Rīga II, 1, 604. ūdens vāļiem gāžas Bers. ūdens nāk nuo trūbas ar vālu Grünh. sāks upē ūdens ar vālu gāzties LP. VI, 508. ar vālu... krīt uz leju Kav. valuodas un triekšana... skanēja pretim ar vālu Deglavs Rīga II, 1, 21. gaiss plūda viņam ar vāli pretī Purap. Wohl nebst li. võlas (wenn es kein Slavismus ist!) "grosse Wasserwoge; Unterlageholz", volai "wallartige, lange Reihen, in welche auf den Wiesen das Heu zusammengeharkt wird", serb. vâl "Welle", r. валомъ "in Menge" (anders darüber Walde Vrgl. Wrtb. I, 296) u. a. zu velˆt "wälzen", s. Leskien Abl. 354, Thomsen Beröringer 235 f., Trautmann Wrtb. 349.

Avots: ME IV, 496, 497

vàlaklis ² Lubn., = vāla.

Avots: ME IV, 497

vālaks,

1) der Platz, da sich ein Pferd im Getreide gewälzt hat
U.;

2) "siena apārds" (mit à ² ) Seltingshof.

Avots: ME IV, 497

vàlanta ² eine Art Pflanzen Saikava ("izaug cilvē̦ka garumā. ziedu laikā izaug vairāki stuobri un katra stuobra galā pa vienam dze̦lte̦nbrūnam ziedam"), Sessw. ("mit breiten, runden Blättern"), Bers. (inula helenium, Alant).

Avots: ME IV, 497

‡ vālavīdza Tdz. 50739 (aus Jāsmuiža), 53418 (aus Andrupine), = ãlava 1.

Avots: EH II, 762

zvāla,

1): siena zvālas galiņā BW. 28618, 2 var.

Avots: EH II, 814

zvāla,

1) zvāla Spr., zvāle, zvā`ls ² Ramkau, = vāla 1: sìena zvāles (Var.: vāles, vāla) galiņā BW. V, S. 242. izkapts zâli gulda zvālē Zalktis I, 94;

2) = veldre: labība zvāliem sazvilst Celm. rudzi zvālu zvāliem Kaudz. labība sakritusi zvàlā (Jürg.) oder zvàlē (Schujen);

3) die Welle
Spr. Zu zvelt II.

Avots: ME IV, 767

klānis, eine Stelle, ein Fleck: izde̦g klānis rudzu laba zirga vālaka lielumā AU. puspūrvietas liels, me̦lns, kūpuošs klānis sniedzas līdz rudzu laukam AU. [klànis ² Warkh. "ein freier Platz, laukums". - Vgl. klāns.]

Avots: ME II, 217

pãrvãls,

3): "rudzus pļaujuot viena vāla mala paliek augstāka - p." Wolgunt.

Avots: EH XIII, 215

[pãrvãls,

1) eine doppelte Heuschwade:
ja viens vāls jau nuopļauts un nuo uotra gala pļauj uotru vālu un gāž zâli pirmajam vālam virsū, tad iznāk pārvāls Schnickern, Schibbenhof;

2) ein Dachfirst aus Stroh:
salmu jumtu jumjuot augšējās salma kārtas pārliec vienu uotrai pāri; pārliektā daļa ("pārvāls") izskatās kâ vāls Naud.;

3) = pavãle Würzau, Fockenhof.]

Avots: ME III, 186

pavāls, wohl = pārvãls 2: uguni, kas jau līdz jumta pavālam bij aizsteigusies Al. Meitene nuo sv. 99. uguns kāpj jau pavālā MWM. v. J. 1897, S. 241. caur klētenes jumta pavālu lietus bij sācis sist Latv. Av. 1901, № 6; vgl. pāvals.

Avots: ME III, 133

I pavāls: ielas e̦suot stāvas kâ jumtu pavāli Brigadere Dievs, daba, darbs 131. (fig.) nuo ... de̦be̦su pavāla ... līdz nāves ielejas dziļumam 57.

Avots: EH XIII, 188

sasitenis, sasite̦nā vāla od. sasite̦nvāla Sehren, sasitine Nerft, = piespaĩle: man jāizārda sasitenis.

Avots: ME III, 730

I se̦l˜ga Dond., Lautb.,

1) die Höhe des Meeres (in Peterskapelle auf 5 Faden Tiefe)
U., Nogallen, Taubenhof (se̦lˆga ² ); eine tiefe Stelle im Wasser überhaupt Lubn.: le̦dus aizgājis se̦lgā Taubenhof. kuģis ir tālu se̦lgā augšā ebenda. vējš pūš nuo se̦lgas Rig. Strand, tūliņ jūŗas se̦lgā atraisījuši pirmuo me̦zglu LP. V, 85. pa naktīm izmetām ap se̦igām luošus Lubn. Sprw.: met se̦lgā, met ravē, - kâ tukšs, tâ tukšs! - se̦lgas reņģes Karls., die in grösseren. Tiefen gefischten Strömlinge, Herbstströmlinge U.;

2) eine niedrig gelegene, feuchte und fruchtbare Stelle:
se̦lgā siens vai vāls uz vāla! Aus liv. sālga "Rücken" (vgl. estn. mere sel'g "Höhe des Meeres"), s. Thomsen Beröringer 278 f.

Avots: ME III, 816

striuku, in Verbind. mit strauku, Interjektion: striuku strauku izkaptīte siena vāla galiņā BW. 28614, 1.

Avots: ME IV, 1091

uzmaisît,

1) aufrühren, rührend das Unterste zuoberst kehren; auflockern:
uzmaisīt dīķī dūņas. uzmaisīt iejavu, mīklu (miltiem uzlej karstu ūdeni, pēc brīža uzber miltus un tad uzmaisa).. sìena vālas uzmaisīt AP.;

2) zum zweitenmal aufpflügen:
uzmaisīt... zemi ar arklu A. XXI, 11;

3) rührend, mischend, mengend zum Vorschein bringen, auffinden:
graudus maisuot var uzmaisīt neizvētītu vārpu Dunika. Refl. -tiês, herumstreichend sich einfinden: kuo tāds diedelnieks te uzmaisījies? Stenden.

Avots: ME IV, 354, 355

I valaka U., Mag. IX, 2, 223, der Platz, wo sich ein Pferd im Getreide gewälzt hat; vgl. vālaks.

Avots: ME IV, 450

II vāle, s. vāla.

Avots: ME IV, 497

I vãlêt Arrasch, Stenden, in der Verbindung labību vālēt, die Getreidelage zum Dreschen ausbreiten Arrasch. sienu vālēt Arrasch, Stenden "apārņa izžuvušo sienu ar grābekli sabīdīt vāluos, strēķuos"; (das getrocknete Heu an die Scheunentür) hinanwälzen Saikava (mit à ² ). Zu vāla 1.

Avots: ME IV, 497

vāliņģis,

1) = vāla 1, die Heuschwade Rutzau; "arī tuo sauc par vāliņģi, ja nuo siena vai salmu panta gāž uz reizi zemē lielu save̦ltu gubu" Rutzau;

2) "eine Stelle im Getreide oder im Gras, wo sich ein Tier oder ein Mensch gewätzt hat"
(mit à ² ) Kalnemois, Stomersee;

3) "laukums, daudzums" Alksnis-Zundulis: tāds vāliņgis asiņu nuotecējis.

Avots: ME IV, 497, 498

vālis, s. vāla.

Avots: ME IV, 498

vàluôt ² Lubn., (getrocknetes Heu an die Scheunentür) hinanwälzen; hin und her schieben, wälzen L. Zu vāla 1.

Avots: ME IV, 498

II vāļuôt, Heu in Haufen legen Wid.; (getrocknetes Heu an die Scheunentür) hinanwälzen Sessw. (mit à ² ); "eine Heuschwade umwenden" (mit ã ) Kurs., Schmarden; "vālas machen" Wessen.

Avots: ME IV, 498

I vāls,

1): Heuschwade
(mit à) Ramkau; krūšu v. (mit ã) Siuxt "gabala vidū divi kuopā sapļauti vāli"; vāla galiņā BW. 28590;

2): smiltī, kuŗa te bija iegriêzusies dziļiem vāliem Anna Dzilna 17. spruogas pazuda, un smalkuos vāluos nuogulās vilna Vanagu ligzda 150.

Avots: EH II, 762

I vāls, s. vāla.

Avots: ME IV, 498

I vẽriêns,

1): uzsietam aude̦klam pirmuo vērienu veŗuot Lttic. 1259;

4): "cirtiena daļa, kuo nuopļauj izkapts ar vienu griezienu" AP. vālas izsvaidītas, vērieni cirpšļuoti Jauns. J. un v. 139.

Avots: EH II, 776

zvāle (unter zvāla),

2): sniega zvāles (= kupenes ?) Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 32.

Avots: EH II, 814

zvīle,

1) = vāla 1 Nötk.;

2) "?": negaisu zvīles H. Eldgasts Vižņi 39.

Avots: ME IV, 780