Paplašinātā meklēšana

àizvā̀rduôt, tr., verteidigen: kuo raugi aizvārduot Rain.

Avots: ME I, 59

apvā̀rduôt, ‡

2) im Wortwechsel bewältigend zum Stillschweigen nötigen
(perfektiv) Oknist: es juo (= viņu) tâ apvārdavu, ka jis i[r] mutes neplēte.

Avots: EH I, 125

apvā̀rduôt (li. apvardúoti, behexen), tr., besprechen, beschwören, besprechend Heilkraft verleihen, heilen: ūdeni Etn. II, 142, zāles LP. VII, 1256; tā nedzird vārduotāja balsi, kas labi māk apvārduot Psalm. 58, 6. skuķim zuobus apvārduot Seibolt.

Kļūdu labojums:
zāles = sāli

Avots: ME I, 134

‡ atvā̀rduôtiês, mit Worten parieren: "kas tādiem guļavām lasīs!" Laima atvārduojās J. Veselis.

Avots: EH I, 179

ìevā̀rduôt, einreden; zu nehmen raten: uotram zirgu N. - Peb.]

Avots: ME II, 87

izvā̀rduôtiês, längere Zeit unnütz reden, zur Genüge besprechen: vārduotāji izvārduojās velti LP. VI, 862.

Avots: ME I, 825

nùovā̀rduôt, tr., durch Zauberworte besprechen, behexen: ūdeni JK. VI, 28. kundze viņu nuovārduoja Por.

Avots: ME II, 883

pìevā̀rduôt, überreden, (zu etw.) bereden.

Avots: ME III, 308

savā̀rduôt,

1): zuredend versöhnen:
kad Krūtežas tē̦vs nesavārduos, kas tad savārduos? Kaudz. Izjurieši 202.

2): auch Dunika.

Avots: EH II, 464

savā̀rduôt,

1) überreden
Wid.;

2) (eine Krankheit) besprechen
Spr., Wid. Refl. -tiês, in Wortwechsel geraten Salis n. U.: tikai drusku savārduojies De̦glavs.

Avots: ME III, 782

uzvā̀rduôt, (zaubernd) besprechen (mit dem Obj. im Dativ): (pūšļuojuot) slimībai uzvārduot; gewöhnl. dafür apvārduot.

Avots: ME IV, 397

vā̀rduôt, ‡

3) vā̀rdât ² Linden in Kurl. "mācīt".

Avots: EH II, 763

vā̀rduôt (li. vardúoti "behexen, besprechen" bei Būga KSn. I, 32),

1) (zauberisch) besprechen
U., Spr.: slimību varēja dziedināt vienīgi vārduodami LP. VII, 287. burvis ar vārduotu ūdeni 218. vārduotam ūdenim ir lielāka dziedināšanas spēja Etn. II, 171, zirgs, kuru Uoliņš vārduoja... Mikeļa vakarā stadulā Kaudz. M. 118;

2) schön (und klug) reden
Spr.; schwatzen: kuo niekus vārduo! R. Sk. II, 80. Refl. -tiês, Worte wechseln L., sich unterhalten U.; "lamāties" Arrasch, C., Salis, Sessw., Wolmarshof: kuo man ar tevi vārduoties! MWM. VII, 322. tautas rāja, māsa raud, bāleliņi vārduojās BW. 13738, 5. - Subst. vā̀rduôšana, das (zauberische) Besprechen: pie buršanas, zīlēšanas, vārduošanas Etn. II, 142; vā̀rduôšanâs, das Sichzanken, das Streiten: asā vārduošanās... pārvē̦rtusēs par atklātu ķīvi Janš. Bandavā II, 375; vā̀rduõjums, das einmalige, vollendete (zauberische) Besprechen; vā̀rduôtãjs,

1) der Besprecher, Zauberer
Spr., Meiran: pūšļuotājiem, vārduotājiem bija ve̦se̦la skuola jāzin JK. vārduotājas, kas prata dziedināt ar... pūšamiem vārdiem BW. I, 184;

2) ein Schönredner
Spr.

Avots: ME IV, 502