Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vārdot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vārdot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

aizvārdot

àizvā`rduôt, tr., verteidigen: kuo raugi aizvārduot Rain.

Avots: ME I, 59


apvārdot

apvā`rduôt, ‡

2) im Wortwechsel bewältigend zum Stillschweigen nötigen
(perfektiv) Oknist: es juo (= viņu) tâ apvārdavu, ka jis i[r] mutes neplēte.

Avots: EH I, 125


apvārdot

apvā`rduôt (li. apvardúoti, behexen), tr., besprechen, beschwören, besprechend Heilkraft verleihen, heilen: ūdeni Etn. II, 142, zāles LP. VII, 1256; tā nedzird vārduotāja balsi, kas labi māk apvārduot Psalm. 58, 6. skuķim zuobus apvārduot Seibolt.

Kļūdu labojums:
zāles = sāli

Avots: ME I, 134


atvārdoties

atvā`rduôtiês, mit Worten parieren: "kas tādiem guļavām lasīs!" Laima atvārduojās J. Veselis.

Avots: EH I, 179


ievārdot

[ìevā`rduôt, einreden; zu nehmen raten: uotram zirgu N. - Peb.]

Avots: ME II, 87


izvārdoties

izvā`rduôtiês, längere Zeit unnütz reden, zur Genüge besprechen: vārduotāji izvārduojās velti LP. VI, 862.

Avots: ME I, 825


novārdot

nùovā`rduôt, tr., durch Zauberworte besprechen, behexen: ūdeni JK. VI, 28. kundze viņu nuovārduoja Por.

Avots: ME II, 883


pievārdot

pìevā`rduôt, überreden, (zu etw.) bereden.

Avots: ME III, 308


savārdot

savā`rduôt,

1): zuredend versöhnen:
kad Krūtežas tē̦vs nesavārduos, kas tad savārduos? Kaudz. Izjurieši 202.

2): auch Dunika.

Avots: EH XVI, 464


savārdot

savā`rduôt,

1) überreden
Wid.;

2) (eine Krankheit) besprechen
Spr., Wid. Refl. -tiês, in Wortwechsel geraten Salis n. U.: tikai drusku savārduojies De̦glavs.

Avots: ME III, 782


uzvārdot

uzvā`rduôt, (zaubernd) besprechen (mit dem Obj. im Dativ): (pūšļuojuot) slimībai uzvārduot; gewöhnl. dafür apvārduot.

Avots: ME IV, 397


vārdot

vā`rduôt, ‡

3) vā`rdât 2 Linden in Kurl. "mācīt".

Avots: EH II, 763


vārdot

vā`rduôt (li. vardúoti "behexen, besprechen" bei Būga KSn. I, 32),

1) (zauberisch) besprechen
U., Spr.: slimību varēja dziedināt vienīgi vārduodami LP. VII, 287. burvis ar vārduotu ūdeni 218. vārduotam ūdenim ir lielāka dziedināšanas spēja Etn. II, 171, zirgs, kuru Uoliņš vārduoja... Mikeļa vakarā stadulā Kaudz. M. 118;

2) schön (und klug) reden
Spr.; schwatzen: kuo niekus vārduo! R. Sk. II, 80. Refl. -tiês, Worte wechseln L., sich unterhalten U.; "lamāties" Arrasch, C., Salis, Sessw., Wolmarshof: kuo man ar tevi vārduoties! MWM. VII, 322. tautas rāja, māsa raud, bāleliņi vārduojās BW. 13738, 5. - Subst. vā`rduôšana, das (zauberische) Besprechen: pie buršanas, zīlēšanas, vārduošanas Etn. II, 142; vā`rduôšanâs, das Sichzanken, das Streiten: asā vārduošanās... pārvē̦rtusēs par atklātu ķīvi Janš. Bandavā II, 375; vā`rduõjums, das einmalige, vollendete (zauberische) Besprechen; vā`rduôtãjs,

1) der Besprecher, Zauberer
Spr., Meiran: pūšļuotājiem, vārduotājiem bija ve̦se̦la skuola jāzin JK. vārduotājas, kas prata dziedināt ar... pūšamiem vārdiem BW. I, 184;

2) ein Schönredner
Spr.

Avots: ME IV, 502