Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vārgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vārgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
pavārgs
pavārgs, ein wenig od. ziemlich siech, schwächlich: p. cilvē̦ks; pavārga veselība.
Avots: ME III, 134
Avots: ME III, 134
vārgs
vā`rgs 2 ,
1): siech, elend; dürftig, ärmlich
Kaltenbr. (vārga dzīve, vārgi gadi): tiem jau iztikšana e̦suot pa˙visam vārga Jauns. Raksti III, 163. re̦dz[u] tev[i] vārgi dzīvuojuot BW. 9329;
3): ein "Dreller", der stets getrieben od. geplagt wird
Lng.; par vārgu citiem iet Gr.-Buschh. vārguos iet Warkl. šim Latgales vārgam (Bettler), kas parasti ieruodas visuos tirguos Austriņš Raksti VII, 449. cilvē̦ks ... atradies vaidu un vārga stāvuoklī Blaum. Raksti IX 4 (1937), 50.
Avots: EH II, 763
1): siech, elend; dürftig, ärmlich
Kaltenbr. (vārga dzīve, vārgi gadi): tiem jau iztikšana e̦suot pa˙visam vārga Jauns. Raksti III, 163. re̦dz[u] tev[i] vārgi dzīvuojuot BW. 9329;
3): ein "Dreller", der stets getrieben od. geplagt wird
Lng.; par vārgu citiem iet Gr.-Buschh. vārguos iet Warkl. šim Latgales vārgam (Bettler), kas parasti ieruodas visuos tirguos Austriņš Raksti VII, 449. cilvē̦ks ... atradies vaidu un vārga stāvuoklī Blaum. Raksti IX 4 (1937), 50.
Avots: EH II, 763
vārgs
vā`rgs 2 (li. var̃gas "Not, Elend", apr. wargs "böse", acc. s. wargan "Übel", r. вóрогъ "Feind", serb. vrâg "Teufel") Prl.,
1) Adj., siech; elend
U., (mit ãr ) AP., Arrasch, C., Jürg., Pankelhof, PS., Salis, Siuxt, Widdrisch, (mit ā`r 2 ) Kl., Lubn., Sessw., (mit âr 2 ) Dond., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen: cilvē̦ks... mazs un niecīgs un vārgs Vēr. I, 834. viņš bij maza un vārga auguma 1469. vārgais zemes bārenis Stari I, 145. sīvi kungi, vārga dzīve BWp. 1066. puišiem vārga (Var.: slikta) dzīvuošana BW. 31037, 3. duod, dieviņ,... vārgu tavu auklējumu! 4832. es, māsiņa, tev[i] raudāju, tu vārgā vietiņā 2597I. vārgs ceļš, ein elender Weg U.;
2) Subst., das Elend
Spr. (n. U. nur in genitivischen Verbindungen gebräuchlich); häufiger der Plur. vārgi, das Elend; "dzīves grūtumi" (mit ā`r 2 ) Zvirgzdine: nebūt[u] liela uzauguse, nebūt[u] vārgu redzējuse BW. 4066. vai gribit munu vārgu vai gaužuos asareņu? 8603, 2. jau vārguos tu ūzaugi, vēl iedeju netikļam FBR. VIII, 143 (aus Rutzau). jī... ciete visus vārgus Pas. II, 143 (aus Kapiņi). vārgi šimā pasaulē vien ir Zvirgzdine. kas bez vārgu pārdzīvās (sc.: dzīvi)? Ulanowska Łotysze 39. nuo tautas kakla vārgus... nuovelsim LW. 1921, I, 11. nedzīvā taiduos vārguos un nabadzībā No 41, 41. aiz manis guļ tikai rūpes un vārgs U. b. 42, 40. nāk vārgs, tas nesaudz ne bagātuos Rainis Tie, kas neaizmirst 64, mūsu laime smagāka nekâ citu vārgs 89. tā nuogrūsta tik dziļā vārgā Rainis. zemes vārgu nest Asp. vārgu dzīve, elendes Leben (in ökonomischer Hinsicht U.): atsvabinājis nuo šās... vārgu dzīves Kaudz. Izjurieši 78, vārgu dzīvuošana, jammervolles Erdenleben U. vārgu nams, ein Krankenhaus U. vārgu zeme, das Jammertal Wid., das Land, wo elendes Leben ist: nedzīvuošu šinī vārgu zemītē BW. 26335, 5 var. vārgu ļaudis, tie dziedāja, bargu kungu maldināmi 133, 1. iekām nāca vārgu tauta (Var.: lē̦nas tautas) 14529, 5 var.;
3) Subst., ein Bedrückter, ein Sklave
Spr. (gew.: ve̦r̂gs): duod, dieviņ, spē̦ku, prātu, neduod uotra vārgam būt! BW. piel. 2 1448 (aus Lös.). vārguot mun kâ vārgam, ka[d] navā labu ļaužu 9277 (aus Lös.), gāju kalpu, gāju vārgu (Var.: kalpiem gāju, vē̦rgiem gāju) 31075, 1. par vārgiem pārduoti (als Sklaven verkauft) Manz. kļūst nu tīri par vārgu un ve̦rgu RKr. VIII, 7.
Zu vãrgt, ve̦r̂gs u. a., s. Trautmann Wrtb. 342, Mikkola WuS. II, 218, Walde Vrgl. Wrtb. I, 320, sowie Švābe Latv. kult. v. I, 1, 228.
Avots: ME IV, 503, 504
1) Adj., siech; elend
U., (mit ãr ) AP., Arrasch, C., Jürg., Pankelhof, PS., Salis, Siuxt, Widdrisch, (mit ā`r 2 ) Kl., Lubn., Sessw., (mit âr 2 ) Dond., Segewold, Selg., Stenden, Wandsen: cilvē̦ks... mazs un niecīgs un vārgs Vēr. I, 834. viņš bij maza un vārga auguma 1469. vārgais zemes bārenis Stari I, 145. sīvi kungi, vārga dzīve BWp. 1066. puišiem vārga (Var.: slikta) dzīvuošana BW. 31037, 3. duod, dieviņ,... vārgu tavu auklējumu! 4832. es, māsiņa, tev[i] raudāju, tu vārgā vietiņā 2597I. vārgs ceļš, ein elender Weg U.;
2) Subst., das Elend
Spr. (n. U. nur in genitivischen Verbindungen gebräuchlich); häufiger der Plur. vārgi, das Elend; "dzīves grūtumi" (mit ā`r 2 ) Zvirgzdine: nebūt[u] liela uzauguse, nebūt[u] vārgu redzējuse BW. 4066. vai gribit munu vārgu vai gaužuos asareņu? 8603, 2. jau vārguos tu ūzaugi, vēl iedeju netikļam FBR. VIII, 143 (aus Rutzau). jī... ciete visus vārgus Pas. II, 143 (aus Kapiņi). vārgi šimā pasaulē vien ir Zvirgzdine. kas bez vārgu pārdzīvās (sc.: dzīvi)? Ulanowska Łotysze 39. nuo tautas kakla vārgus... nuovelsim LW. 1921, I, 11. nedzīvā taiduos vārguos un nabadzībā No 41, 41. aiz manis guļ tikai rūpes un vārgs U. b. 42, 40. nāk vārgs, tas nesaudz ne bagātuos Rainis Tie, kas neaizmirst 64, mūsu laime smagāka nekâ citu vārgs 89. tā nuogrūsta tik dziļā vārgā Rainis. zemes vārgu nest Asp. vārgu dzīve, elendes Leben (in ökonomischer Hinsicht U.): atsvabinājis nuo šās... vārgu dzīves Kaudz. Izjurieši 78, vārgu dzīvuošana, jammervolles Erdenleben U. vārgu nams, ein Krankenhaus U. vārgu zeme, das Jammertal Wid., das Land, wo elendes Leben ist: nedzīvuošu šinī vārgu zemītē BW. 26335, 5 var. vārgu ļaudis, tie dziedāja, bargu kungu maldināmi 133, 1. iekām nāca vārgu tauta (Var.: lē̦nas tautas) 14529, 5 var.;
3) Subst., ein Bedrückter, ein Sklave
Spr. (gew.: ve̦r̂gs): duod, dieviņ, spē̦ku, prātu, neduod uotra vārgam būt! BW. piel. 2 1448 (aus Lös.). vārguot mun kâ vārgam, ka[d] navā labu ļaužu 9277 (aus Lös.), gāju kalpu, gāju vārgu (Var.: kalpiem gāju, vē̦rgiem gāju) 31075, 1. par vārgiem pārduoti (als Sklaven verkauft) Manz. kļūst nu tīri par vārgu un ve̦rgu RKr. VIII, 7.
Zu vãrgt, ve̦r̂gs u. a., s. Trautmann Wrtb. 342, Mikkola WuS. II, 218, Walde Vrgl. Wrtb. I, 320, sowie Švābe Latv. kult. v. I, 1, 228.
Avots: ME IV, 503, 504
Šķirkļa skaidrojumā (17)
ģībulis
ģìbulis, ‡
4) ein kränkliches, sieches
(vārgs) Lebewesen Linden in Kurl., (mit ì 2 ) Sonnaxt; ģĩbulītis Frauenb. "vārgs bē̦rns"; ‡
5) ein träger, fauler Mensch
Linden in Kurl.
Avots: EH I, 428
4) ein kränkliches, sieches
(vārgs) Lebewesen Linden in Kurl., (mit ì 2 ) Sonnaxt; ģĩbulītis Frauenb. "vārgs bē̦rns"; ‡
5) ein träger, fauler Mensch
Linden in Kurl.
Avots: EH I, 428
izvārgt
izvãrgt (li. išvar̃gti), intr., hinsiechen, sich abmergeln, sich abquälen, schlaflos eine längere Zeit verbringen: izvārgusi mātes meita BW. 8300. drīz viņš, izsalies un izvārdzis, gulēja cietā miegā Saul. tu jau tik˙pat mums līdza neizvārgsi Kaudz. M. Refl. - tiês, sich sehr abmergeln, abquälen, längere Zeit des Schlafes entbehren: gulēja visi izvārgušies Kaudz. M. viņa cauru dienu izvārgusies.
Avots: ME I, 825
Avots: ME I, 825
ķeipt
I ķeĩpt [auch Fockenhof, Kandau], -stu, -pu, intr., quienen, sein Leben fristen Gr. - Sessau: kuoks vārgst un ķeipst Gr. - Sessau. šis slimnieks gan vairs ilgi [ neķèips N. - Peb.], neķeips Gr. - Sessau, Naud., Grünh., Smilt. [Aus li. keĩpti "чахнуть от болѣзни".]
Avots: ME II, 360
Avots: ME II, 360
kuze
mērdelēt
mḕrdelêt [Ruj.],
1) tr., hungern lassen, mergeln:
skuopa saimniece mērdelē savu saimi, gans luopus Mat.;
2) intr., [mêrdelêt 2 Salis, wenig essend abmagern: tā cūka mērdelē jau divus mēnešus]; ohnmächtig werden Grob. n. Etn. III, 67;
[3) mẽrdelêt, sich grämen Nieder - Kurland]. Refl. -tiês, sich das Nötige entziehen, sich abmergeln, hungern: kuo nu mḕrdelējies? [N. - Peb.] viņi, miega mātes klēpī pūdami, vārgst un mērdelējas pie miesas un dvēseles Aus.
Avots: ME II, 618
1) tr., hungern lassen, mergeln:
skuopa saimniece mērdelē savu saimi, gans luopus Mat.;
2) intr., [mêrdelêt 2 Salis, wenig essend abmagern: tā cūka mērdelē jau divus mēnešus]; ohnmächtig werden Grob. n. Etn. III, 67;
[3) mẽrdelêt, sich grämen Nieder - Kurland]. Refl. -tiês, sich das Nötige entziehen, sich abmergeln, hungern: kuo nu mḕrdelējies? [N. - Peb.] viņi, miega mātes klēpī pūdami, vārgst un mērdelējas pie miesas un dvēseles Aus.
Avots: ME II, 618
noļūbis
novārgt
nùovãrgt [li. nuvar̃gti], intr.,
1) abzehren, absiechen, verkommen, verquienen, entkräftet, erschöpft werden:
kāds cilvē̦ks bijis ļuoti nuovārdzis ar plaušu diluoni Etn. II, 166. nuovārguse mātes meita BW. 8300;
2) zur Langweile, zum Trödeln verdammt sein:
viņam jānuovārgst kādas... stundas MWM. VIII, 379. Refl. -tiês, elend werden Bl. II, 226.
Avots: ME II, 884
1) abzehren, absiechen, verkommen, verquienen, entkräftet, erschöpft werden:
kāds cilvē̦ks bijis ļuoti nuovārdzis ar plaušu diluoni Etn. II, 166. nuovārguse mātes meita BW. 8300;
2) zur Langweile, zum Trödeln verdammt sein:
viņam jānuovārgst kādas... stundas MWM. VIII, 379. Refl. -tiês, elend werden Bl. II, 226.
Avots: ME II, 884
pievārgt
pìevārgt,
1) erschöpft, müde werden:
ceļinieks tāds pievārdzis;
2) auf die Dauer leiden, quienen; leidend, quienend erlangen:
kuo mes te pievārgsim? brauksim tik pruojām!
Avots: ME III, 309
1) erschöpft, müde werden:
ceļinieks tāds pievārdzis;
2) auf die Dauer leiden, quienen; leidend, quienend erlangen:
kuo mes te pievārgsim? brauksim tik pruojām!
Avots: ME III, 309
samaiga
‡ samaîga Nautrēni, das Zusammengedrängtsein: samaigā dzīvājuot me̦tas kustuoņa. luopeņi samaiga tik vārgst. taidā samaigā jāsmūk [sic!] nuost.
Avots: EH XVI, 428
Avots: EH XVI, 428
savārgt
savārgt,
1) eine gewisse Zeit hindurch siechen
Spr., Wid.: dē̦ls ilgi uz gultas savārdzis LP. III, 28. savārgs vēl kādu laiku Druva I, 1008. mulduotrā Alma savārga divas nedēļas MWM. VIII, 405;
2) an Kräften abnehmen, herunterkommen
Spr., Wid.: viņš bija pa˙visam garā savārdzis R. Sk. II, 228. tas (kumeļš) jau tāds savārdzis! LP. VI, 327;
3) verarmen
Spr.
Avots: ME III, 782
1) eine gewisse Zeit hindurch siechen
Spr., Wid.: dē̦ls ilgi uz gultas savārdzis LP. III, 28. savārgs vēl kādu laiku Druva I, 1008. mulduotrā Alma savārga divas nedēļas MWM. VIII, 405;
2) an Kräften abnehmen, herunterkommen
Spr., Wid.: viņš bija pa˙visam garā savārdzis R. Sk. II, 228. tas (kumeļš) jau tāds savārdzis! LP. VI, 327;
3) verarmen
Spr.
Avots: ME III, 782
slimbuks
tušīt
tušît, -ĩju,
1) keuchen
(auch in Smilten), stöhnen Vīt.: bē̦rns tušī uz raudām Vīt.;
2) (keuchend
Vīt.) Schweres ziehen, schleppen Lubn. n. Etn. III, 1. tragen Mar. u. RKr. XV, 141; eine schwere Arbeit verrichten Laud.: kuo tu tur nu tušī viens pats tik smagu maisa! Lubn. n. Etn. III, 1. viņš tušī akmiņus Mar. n. RKr. XV, 141;
3) quälen
Laud.; ersttcken (tr.) Lubn. n. Etn. III, 1; "drücken (von Schmerzen)" Infl.: kâ nu kaķītis nevārgs, ka suns pastāvīgi viņu tušī! Laud. Refl. -tiês, (bei schwerer Arbeit) keuchen Lubn.; schwer arbeiten, sich abquälen Laud., Saikava; sich ungern, zögernd an die Arbeit machen Lubn.: tâ viņi tur tušījās kādu stundi Saikava. In der Bed. "ersticken" wohlaus r. туши́ть "löschen".
Avots: ME IV, 274
1) keuchen
(auch in Smilten), stöhnen Vīt.: bē̦rns tušī uz raudām Vīt.;
2) (keuchend
Vīt.) Schweres ziehen, schleppen Lubn. n. Etn. III, 1. tragen Mar. u. RKr. XV, 141; eine schwere Arbeit verrichten Laud.: kuo tu tur nu tušī viens pats tik smagu maisa! Lubn. n. Etn. III, 1. viņš tušī akmiņus Mar. n. RKr. XV, 141;
3) quälen
Laud.; ersttcken (tr.) Lubn. n. Etn. III, 1; "drücken (von Schmerzen)" Infl.: kâ nu kaķītis nevārgs, ka suns pastāvīgi viņu tušī! Laud. Refl. -tiês, (bei schwerer Arbeit) keuchen Lubn.; schwer arbeiten, sich abquälen Laud., Saikava; sich ungern, zögernd an die Arbeit machen Lubn.: tâ viņi tur tušījās kādu stundi Saikava. In der Bed. "ersticken" wohlaus r. туши́ть "löschen".
Avots: ME IV, 274
vājīgs
vâjîgs, schwächlich Mag. IV, 2, 152, U.; kränklich U., Salis, Drustu pag. tiesas spried. 28: par vājīgu varam dēvēt tiklab tuo, kas aiz˙vienam vājuo, kâ arī tuo, kas pārrunājamā brīdī izrādās aiz˙vienam vis˙cauri vārgs Etn. III, 165. mazs nuo auguma, vājīga stāva Poruk II, 67. vājīgs vīriņš MWM. X, 148. vājīgi cilvē̦ki Stari II, 627.
Avots: ME IV, 493
Avots: ME IV, 493
vārga
vārgi
vārns
vergs
I ve̦r̂gs (li. vérgas) C., Neuenb., Sehren, Serbigal, Wolm., der Sklave Diez, U.: gāju kalpu, gāju ve̦rgu BW. 31075 var. bargu kungu ve̦rguos iet 31697. Zur Wurzel von vārgs (s. dies); s. auch Zupitza Germ. Gutt. 170.
Avots: ME IV, 539
Avots: ME IV, 539