svārpste
svārpste, die Spille an der Mühle L., U, Wohl mit sekundärem s- zu vārpsta, li. varpstė˜.
Avots: ME III, 1144
Avots: ME III, 1144
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vārpste' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vārpste' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
vārpste
vārpste,
1): atpakaļ v. te̦k BW. 6699, 10 var. vārpstīte netecēja 3004; "ratiņa daļa" (mit âr 2 ) Frauenb.; "spuolējamā ratiņa sastāvdaļa, uz kuŗas uzmauc dzijas uzspuolēšanai" (mit âr 2 ) Ramkau; "vērpjamā ierīce" Sonnaxt; "pasmails kuoks, kuo kur iesprauž vai izlietuo kâ asi kaut kā uzmaukšanai" Kaltenbr.; vârpstīte 2 AP. "ratiņa sastāvdaļa";
3): der Pflugsterz
Mahlup.
Avots: EH II, 764
1): atpakaļ v. te̦k BW. 6699, 10 var. vārpstīte netecēja 3004; "ratiņa daļa" (mit âr 2 ) Frauenb.; "spuolējamā ratiņa sastāvdaļa, uz kuŗas uzmauc dzijas uzspuolēšanai" (mit âr 2 ) Ramkau; "vērpjamā ierīce" Sonnaxt; "pasmails kuoks, kuo kur iesprauž vai izlietuo kâ asi kaut kā uzmaukšanai" Kaltenbr.; vârpstīte 2 AP. "ratiņa sastāvdaļa";
3): der Pflugsterz
Mahlup.
Avots: EH II, 764
vārpste
vārpstene
Šķirkļa skaidrojumā (6)
kļaut
I kļaût [li. kliáuti "lenkti"], kļaûju od. kļaûnu, kļâvu, neigen, schmiegen: zeņķis galvu kļāva Līg. kas ruokas viņam ap kaklu kļauj... Blaum. Refl. kļaûtiês [Kr., Kl., C., PS.], sich schmiegen [Bauske, Arrasch], sich anlehnen, sich biegen [Erlaa] (li. kliáuties "sich verlassen auf"): sabijies pie krūts tai kļaujuos Blaum. pie viņas plakdams kļaunuos, skaunuos Egl. pie zemes šaurā debess kļaujas A. XXI, 686. palags kļavās cieši ap viņas miesām Apsk. vārpste - kuoks, kuŗš neļauj apīžām uz iekšu kļauties A. XI, 84. [Nebst kļūt (s. dies) und li. kliudýti "anhaken machen" wohl zu serb. kljù`na od. kljù`ka "ein Haken", kljûn "Gebogenes", kljûč "Haken, Schlüssel", aksl. kłučiti sę "passen", ir. cló "Nagel"; s. Trautmann Wrtb. 137 f., Berneker Wrtb. I, 528 f., Stokes Wrtb. 103, Walde Wrtb. 2 167 f. unter claudō, Boisacq Dict. 466.]
Avots: ME II, 239
Avots: ME II, 239
skriemestiņš
‡ skriemesteņš, = skrìemelis 2; nete̦k vārpsteņa bez skriemesteņa Aizsils Sen. k., s. 288, No 1053.
Avots: EH II, 512
Avots: EH II, 512
tirkšķināt
tirkšķinât, ‡
2) "?": klusu tirkšķinādamas savas ze̦lta vārpstes Janš. Līgava II, 436.
Avots: EH II, 684
2) "?": klusu tirkšķinādamas savas ze̦lta vārpstes Janš. Līgava II, 436.
Avots: EH II, 684
vārpsta
vārpsta (mit ã) N. - Wohlfahrt,
1) auch vārpste oder vārpsts, -s (li. varpstė˜ oder varpstìs "eine bewegliche Achse; Spindel"), die Spindel
Kaltenbrunn, Laitzen, Saikava, Schwanb., Sehren, (mit ãr ) Bauske, Ruj., Siuict, Stenden, (vā`rpste) Arrasch, C., Jürg., Schujen, (mit ā`r 2 ) Bers., Erlaa, Golg., Gr. - Buschhof, Kl., Oknist, Sessw., (vā`rpsts 2 , -s) Zvirgzdine, (vārpsts) Spr.; die Spille (vārpste) L., Manz. Lettus; eine Art Wockenstock Subbat n. Bielenstein Holzb. 380, (Demin. vârpstiņa 2 ) Bauske, (mit ā`r 2 ) Schwanb., Sehren; der Trittstock am Spinnrad Bielenstein Holzb. 385; ein Stäbchen, das in der Mundöffnung des Spinnwockens bespult wird (wonach das Aufgespulte abgestreift und auf die Weberspulchenachse aufgeschoben wird) Bielenstein Holzb. 403; ein Stäbchen, worauf die Spulen beim Garnwinden aufgereiht werden (vā`rpste 2 ) Bers., Kalzenau: senāk visi vērpe ar vārpstēm Gr. - Buschh. vārpstīte, uz kuras vērpjuot uztin linu sauju Janš. Bandavā I, 176. vārpsta, kuru lietuo spuolītes tinuot A. XI, 83. jam drēbes uz vārpsts kratāmas (von zerrissenen Kleidern gesagt) Zvirgzdine;
2) die Spindel, das Treibholz an der Handmühle
U., Bielenstein Holzb. 259, 261, Schwanb., (mit ãr ) Bauske;
3) vārpste Stom., der Pflugsterz
Laitzen, (vārpste) Mar., das Wendeholz am Pflug Oppek. n. Bielenstein Holzb. 475: arklam nuolūzusi vārpste Mar.;
4) vā`rpste 2 Oknist, die Achse der
tîtavas und me̦stuves. Zu vḕrpt.
Avots: ME IV, 507, 508
1) auch vārpste oder vārpsts, -s (li. varpstė˜ oder varpstìs "eine bewegliche Achse; Spindel"), die Spindel
Kaltenbrunn, Laitzen, Saikava, Schwanb., Sehren, (mit ãr ) Bauske, Ruj., Siuict, Stenden, (vā`rpste) Arrasch, C., Jürg., Schujen, (mit ā`r 2 ) Bers., Erlaa, Golg., Gr. - Buschhof, Kl., Oknist, Sessw., (vā`rpsts 2 , -s) Zvirgzdine, (vārpsts) Spr.; die Spille (vārpste) L., Manz. Lettus; eine Art Wockenstock Subbat n. Bielenstein Holzb. 380, (Demin. vârpstiņa 2 ) Bauske, (mit ā`r 2 ) Schwanb., Sehren; der Trittstock am Spinnrad Bielenstein Holzb. 385; ein Stäbchen, das in der Mundöffnung des Spinnwockens bespult wird (wonach das Aufgespulte abgestreift und auf die Weberspulchenachse aufgeschoben wird) Bielenstein Holzb. 403; ein Stäbchen, worauf die Spulen beim Garnwinden aufgereiht werden (vā`rpste 2 ) Bers., Kalzenau: senāk visi vērpe ar vārpstēm Gr. - Buschh. vārpstīte, uz kuras vērpjuot uztin linu sauju Janš. Bandavā I, 176. vārpsta, kuru lietuo spuolītes tinuot A. XI, 83. jam drēbes uz vārpsts kratāmas (von zerrissenen Kleidern gesagt) Zvirgzdine;
2) die Spindel, das Treibholz an der Handmühle
U., Bielenstein Holzb. 259, 261, Schwanb., (mit ãr ) Bauske;
3) vārpste Stom., der Pflugsterz
Laitzen, (vārpste) Mar., das Wendeholz am Pflug Oppek. n. Bielenstein Holzb. 475: arklam nuolūzusi vārpste Mar.;
4) vā`rpste 2 Oknist, die Achse der
tîtavas und me̦stuves. Zu vḕrpt.
Avots: ME IV, 507, 508
vārpstuve
vārpstuve A. - Schwanb. n. FBR. V, 152, vā`rpstive 2 Preili n. FBR. VIII, 11,
1) vārpstuve U., (mit ā`r 2 ) Mar., vārpstava U., Bielenstein Holzb. 475 (aus Oppekaln), = vē̦rstava;
2) vā`rpstuve Nitau "der Teil des Spinnrads, auf den die Spule gesteckt wird"
Bers., (vā`rpstava 2 ) Grawendahl, Linden (in Livl.), Meselau, Seltingshof (mit hochle. ā aus ē̦?), (vārpstava) AP., Santen; "das Loch, worin das Ende einer vārpste gesteckt wird";
3) vârpstuve 2 Kursiten, ein krummer Haken zum Winden
("griešanai") von Stricken;
4) "vieta, kur ir vārpstas" (?) Wessen.
Avots: ME IV, 508
1) vārpstuve U., (mit ā`r 2 ) Mar., vārpstava U., Bielenstein Holzb. 475 (aus Oppekaln), = vē̦rstava;
2) vā`rpstuve Nitau "der Teil des Spinnrads, auf den die Spule gesteckt wird"
Bers., (vā`rpstava 2 ) Grawendahl, Linden (in Livl.), Meselau, Seltingshof (mit hochle. ā aus ē̦?), (vārpstava) AP., Santen; "das Loch, worin das Ende einer vārpste gesteckt wird";
3) vârpstuve 2 Kursiten, ein krummer Haken zum Winden
("griešanai") von Stricken;
4) "vieta, kur ir vārpstas" (?) Wessen.
Avots: ME IV, 508
vērkulis
vē̦rkulis: "rīks pakulu vērpšanai (pakulas tam aptin apkārt; mit ẽ̦r)" Siuxt; "vērpšanai uz čači uztītas pakulas" (mit ê̦r) Schwarden. vē̦rkulītis (Var.: vārpste) ceļu te̦k, vērpējiņu me̦klē̦dams; krīt[i], vē̦rkuli, ceļmalā! BW. 6973 var.
Avots: EH II, 776
Avots: EH II, 776