Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vērtība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vērtība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
kopvērtība
kuõpvẽrtĩba ,* der Gesamtwert: mantas, lietu kuopvērtība Stari II, 999, RSl. II, 227.
Avots: ME II, 347
Avots: ME II, 347
mazvērtība
pārvērtība
pašvērtība
pašvẽrtĩba,* [der Selbstwert: dzē̦rājs aizmirst savu pašvērtību un min tuo ar kājām Jürg.].
Avots: ME III, 118
Avots: ME III, 118
pretvērtība
vērtība
vẽrtĩba, ‡
2) "daudzums, mē̦rs (in dieser Bed. nur im loc. s.)" Siuxt: kad, labību kuļuot, sasita salmus kūļa vērtībā, tad ...
Avots: EH II, 778
2) "daudzums, mē̦rs (in dieser Bed. nur im loc. s.)" Siuxt: kad, labību kuļuot, sasita salmus kūļa vērtībā, tad ...
Avots: EH II, 778
vērtība
vẽrtĩba, der Wert; die Würdigkeit L., U.: preču vērtība. īpašuma vērtība. Vgl. li. vertỹbė "Würdigkeit".
Avots: ME IV, 568
Avots: ME IV, 568
virsvērtība
virsvẽrtĩba,* der Mehrwert: nuo katra darba . . . prasa kādu nieku virsvērtības, t. i. drusciņ vairāk, kâ izgājis pārtikai tuo darinuot Deglavs Rīga II, 1, 363.
Avots: ME IV, 616
Avots: ME IV, 616
Šķirkļa skaidrojumā (4)
pārvērtēt
spēks
spè̦ks,
1): tev, dieviņ, s., varīte BW. 6933. lāča spē̦ku 29868. kur, māsiņ, tavs spēciņš? 1247. kad biju spē̦kā, varēju visu padarīt Seyershof. pašā spē̦kā biju gan Heidenfeld. sajēma lielu spē̦ku (wurde sehr stark)
Pas. IX, 321. linus vij jaunā, kaņepējus - ve̦cā mēnēsī, - tūlīt cits s. (Dauerhaftigkeit, Ausdauer) Linden in Kurl. kad ābuls laikā nuopļauts, tad ir labības s. ("vērtība") Frauenb.; "Wohlhabenheit" Diet.
Avots: EH II, 549
1): tev, dieviņ, s., varīte BW. 6933. lāča spē̦ku 29868. kur, māsiņ, tavs spēciņš? 1247. kad biju spē̦kā, varēju visu padarīt Seyershof. pašā spē̦kā biju gan Heidenfeld. sajēma lielu spē̦ku (wurde sehr stark)
Pas. IX, 321. linus vij jaunā, kaņepējus - ve̦cā mēnēsī, - tūlīt cits s. (Dauerhaftigkeit, Ausdauer) Linden in Kurl. kad ābuls laikā nuopļauts, tad ir labības s. ("vērtība") Frauenb.; "Wohlhabenheit" Diet.
Avots: EH II, 549
stienis
stiẽnis C., stìenis 2 Prl., stiẽne Karls.,
1) stiẽnis Salis, stienis Wid., stiens U., stiene U., eine Stange (Eisen od. and. Metall):
tuornis būvē̦ts... dzelzs stieņiem MWM. VI, 394. kalēji ieme̦t četrus stienus ēzē un karsē LP. VI, 480. tē̦vs... sagrābj stieni, ieliek ugunī un grib pušu skruotēt IV, 1. sudraba stienīšu vērtība Antrop. II, 98;
2) Plur. stiẽņi BI., ein Gestell aus Stangeneisen zum Aufstellen der Kessel
Seew. n. U., ein Gerüst aus Eisenstangen auf dem Kochherd Mag. XIII, 2, 55; die Eisenplatte auf dem englischen Küchenherd U.;
3) die Brechstange
Kurl. n. U.;
4) gaļas stienis, ein grosses, längliches Stück Fleisch
Grünh. Nebst steiņi
und estn. tēn "Eisenstange"
aus mnd. tēn, tein "Metal Istab".
Avots: ME IV, 1078, 1079
1) stiẽnis Salis, stienis Wid., stiens U., stiene U., eine Stange (Eisen od. and. Metall):
tuornis būvē̦ts... dzelzs stieņiem MWM. VI, 394. kalēji ieme̦t četrus stienus ēzē un karsē LP. VI, 480. tē̦vs... sagrābj stieni, ieliek ugunī un grib pušu skruotēt IV, 1. sudraba stienīšu vērtība Antrop. II, 98;
2) Plur. stiẽņi BI., ein Gestell aus Stangeneisen zum Aufstellen der Kessel
Seew. n. U., ein Gerüst aus Eisenstangen auf dem Kochherd Mag. XIII, 2, 55; die Eisenplatte auf dem englischen Küchenherd U.;
3) die Brechstange
Kurl. n. U.;
4) gaļas stienis, ein grosses, längliches Stück Fleisch
Grünh. Nebst steiņi
und estn. tēn "Eisenstange"
aus mnd. tēn, tein "Metal Istab".
Avots: ME IV, 1078, 1079