Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vēsa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vēsa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (6)
atvēst
atvẽst (li. atvė´sti), intr., inch., sich abkühlen Smilt.: neļaut istabām atvēst Pūrs III, 67. [kad tik ēdiens neatvē̦s Ruj.] vē̦lāk viņu satiksme atvēsa Dz. Vēstn.
Avots: ME I, 210
Avots: ME I, 210
būte
bûte* Kronw., das Sein, Wesen: ne vārduos nav izteicams maigums, kādu izdvēsa visa viņa būte.
Avots: ME I, 360
Avots: ME I, 360
dvēst
dvèst (li. dvė˜sti) [Jürg., N. - Peb., Lis., Warkh.], dvest, -šu, -su [vgl. Le. Gr. 596].
1) hauchen, atmen:
skaņas, kâ nuo mirstuošām lūpām dve̦stas Vēr. II, 132. miers tam tuomē̦r nav krūtīs dve̦sts Treum. spirgts gars pretim dvēš Vēr. I, 1409;
2) hauchen, leise sprechen:
"kāpēc tu apprecējies?" viņa dvesa Niedra;
3) kurzatmig sein, schwer atmen, keuchen, stöhnen:
paēdies, ka dveš vien, viņš smagi dvēsa. [guovs dveš U., stöhnt. In Drsth. und Ruj. unterscheide man dvest "schwer atmen" von dvèst "hauchen". Zu slav. dъхnǫti "aufatmen", le. dusêt, mhd. getwās "Gespenst", ae. dwœscan "löschen" u. a., s. J. Schmidt Neutra 204. Zubatý AfslPh. XVI, 391, Fick Wrtb. I 4. 469. Walde Wrtb. 2 87 f. unter bēstia. Trautmann Wrtb. 65, Berneker Wrtb. I, 235.]
Avots: ME I, 538
1) hauchen, atmen:
skaņas, kâ nuo mirstuošām lūpām dve̦stas Vēr. II, 132. miers tam tuomē̦r nav krūtīs dve̦sts Treum. spirgts gars pretim dvēš Vēr. I, 1409;
2) hauchen, leise sprechen:
"kāpēc tu apprecējies?" viņa dvesa Niedra;
3) kurzatmig sein, schwer atmen, keuchen, stöhnen:
paēdies, ka dveš vien, viņš smagi dvēsa. [guovs dveš U., stöhnt. In Drsth. und Ruj. unterscheide man dvest "schwer atmen" von dvèst "hauchen". Zu slav. dъхnǫti "aufatmen", le. dusêt, mhd. getwās "Gespenst", ae. dwœscan "löschen" u. a., s. J. Schmidt Neutra 204. Zubatý AfslPh. XVI, 391, Fick Wrtb. I 4. 469. Walde Wrtb. 2 87 f. unter bēstia. Trautmann Wrtb. 65, Berneker Wrtb. I, 235.]
Avots: ME I, 538
iedvest
ìedvèst, eingeben, einflössen: tikkuo nuoģiedami tē̦li un priekšme̦ti iedveš bailes Vēr. I, 1536. savādu cienību šis K. mums iedvēsa A. XI, 52. Refl. - tiês, leise wehend eindringen.
Avots: ME II, 12
Avots: ME II, 12
maigums
maigums, das Sanfte, Milde, die Milde, der Reiz, die Lieblichkeit: Liebenswürdigkeit: ne vārduos nav izteicams maigums, kādu izdvēsa visa viņa būte Rainis. cē̦ls maigums tai sejā kâ austuošs rīts A. XVII, 884.
Avots: ME II, 549
Avots: ME II, 549