Paplašinātā meklēšana

vēzītis,

1): mit ê Liepna, Sonnaxt, mit ê ² Frauenb., Siuxt; ‡

2) "?": ar vēzīti artu gāju BW. 28212 (ähnlich 28211).

Avots: EH II, 780

vēzītis, s. vēzis I.

Avots: ME IV, 574

barība, die Speise, Nahrung, das Futter: Sprw. zirga darbs, vistas barība. luopu, zirgu b. - barību (den Köder), lai tā būtu vai slieka, vai vēzītis, nedrīkst citādi saukt kā vienīgi par barību Etn. III, 95. nu vilka barība! MWM. X, 802, APS., Smilt., Erlaa, Sessw., C. tu malkas barība tāds! kā tu esi pērienu pelnījis! Gr. - Sessau. - Vgl. baruôt.

Avots: ME I, 264

krãbiķis, jem., der auf allen Viern kriecht, ein Krebs, eine Krabbe, ein Käfer: vēzītis, krābiķi, nerāpies vis pruojām LP. II, 44, Kand.

Avots: ME II, 264

šļiêka ² Lems. n. FBR. IV, 90, AP., (mit iê) Bers., = slîeka, der Regenwurm Dr., Burtn., Meselau: šļiekas izalā zemi uz visām pusēm Dr. barību, lai tā būtu vai šļieka, vai vēzītis, vai arī cits tārps... Etn. III, 95.

Avots: ME IV, 73

tardzêt, zirpen, kreischen (?): aiz luoga vienmuļi tardzēja zemes vēzītis Druva II, 802.

Avots: ME IV, 132

I vêzis ² (li. *vėžīs "der Strahl des Hufes" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 197) Dond., Stenden, vēzis L., U., Windau, vêzītis Warkl. n. FBR. X1, 122, Arrasch, Bers., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KL, Oknist, Saikava, Sehren, Sessw., Zvirgzdine, (mit ê ² ) Salis, vēzītis U., Adl., Kroppenhof, Memelshof, der untere Knöchel am Pferdefuss, die Köthe: kājas vēzītis LP. I, 46. zirgs nuosita pie akmens vēzīti Stari III, 139. zirga kāja iespiedās pāri vēzīšiem Vīt. 15. brūnganas (se.: kājas) baltiem vēzīšiem Vīt. nuo vēzīša luocītavas Konv. ² 1143. Als "Gelenk" zu vẽzêt??

Avots: ME IV, 574

II vêzis (li. vėžỹs, gen. vė´žio),

1) der Krebs:
Sprw. tie paši vēži, tik citā kulītē Br. s. v. p. 110. turas kâ vēzis alā JK. II, 649. izmucis kâ vēzis nuo čaumalas RKr. VI, 984. tur kâ ar vēža nagiem 983. ve̦lkas kâ vēzis 985; Mag. XIII, 3, 65: (zirgs) vilcies pa vagu kâ vẽzis Etn. II, 87. laiks kâ vēzis ve̦lkas (die Zeit vergeht langsam) Apsk. v. J. 1903, S. 353. iet vēža gaitu (sehr langsam, im Schneckentempo) PS. sarkans kâ vē zis LP. III, 41. vēzīti . . . , kam tuo upīti dūņām jauci! BW. 2711. vārīts vēzis 19238. - jūras vēzis, der Seekrebs Brasche, die Hummer Norv. 122; zemes vēzis Etn. I, 84, der Erdkrebs (gryllotulpa vulgaris) U., Burtn., Wolm.;

2) der Krebs (Krankheit):
pret vēzi lietuo spranču krītu Etn. IV, 116;

3) verächtl. Bezeichnung für Kinder
Frauenb.: vai neiesit nuost nuo ceļa, vēži tādi? sagt man zu Kindern, die Erwachsenen im Wege sind Frauenb.; dūņu vēzis, verächtl. Bezeichnung für eine Person: ai, tautieti, dūņu vēzi! BW. 13691;

4) vēzītis, eine Art Stickmuster
RKr. XVII, 33;

5) in genitivischen Verbindungen:
vēža diena Etn. II, 193; vēžu dzirniņas (dzir̃nas Frauenb., dzirni, dzirnakļi) od. v. kauli, Krebssteine U.; vēžu kule, der Beutel, worin die gefangenen Krebse aufbewahrt werden Frauenb. Etwa zu vēzêt(iês)? Anders (zu npers. gāz "Beisszange", ai. vāhaka-ḥ "ein bestimmtes giftiges Insekt" u. a.) Petersson Ar. u. arm. Stud. 131 f.

Avots: ME IV, 574