Paplašinātā meklēšana

nevĩža,

1): nevīžas un slinkas sievas Vindedze 5.

Avots: EH II, 23

nevĩža,

1) comm., eine lässige, arbeitscheue Person, der Faulenzer, die -in:
kad cits ir nelietis un nevīža, tad tev tūliņ tas jādara pakaļ A. XV, 2, 6; [2) = nevara, nespē̦ks, nešķirme Fest.].

Avots: ME II, 740

I vīža Karls., das Vermögen, die Kraft Vīt., "veikls spars" Salis: man nav vaîrs tās vīžas kâ agrāki Erlaa. tam tik ir vīža uzņēmumu izvest galā Vīt. nuo tā ne˙kāda pļāvēja nav, viņam jau nav vīžas Salis. Abgeleitet von vīžât

I, oder aus liv. vītš "Lustigkeit"?

Avots: ME IV, 651

II vìža ² Sessw. "kas vīžā

I ".

Avots: ME IV, 651

vīžainis A. Upītis Pirmā nakts 85, ein Bauer mit Bastschuhen.

Avots: EH II, 794

vīžaîns, ‡

3) Bastschuhe anhabend:
vīžainais latviešu zemnieks A. Upītis Pirmā nakts 76.

Avots: EH II, 794

vīžaîns,

1) "?": zemnieks vīžainiem apaviem Vaiters Florence 21;

2) unschön:
vîžaini zābaki Golg.

Avots: ME IV, 651

vîžauklas Ar., Bastschuhschnüre.

Avots: ME IV, 651

apīši (apìši ² Gr. - Sonnaxt, wohl ap + vît, cf. apija, apvija), apîžas AP., Mar., Grünh., Serb., Selb. [Saussen; apìžas ² in Lisohn], nach U. auch appīšas, apīzes, appīnes, seltener im Sing. apîža AP., Mar. [infl. n. pl. apiejzys Zb. XV, 200], die Femern am alten Pfluge, um welche die Stränge umgewunden (apvît), nach der bisherigen Ansicht umgewickelt (appît) wird, weshalb die Schreibweise appîši [in Ronneburg auch apvīžas].

Avots: ME I, 90

dulburêt, -ēju, dulburuot,

1) = buldurēt, Lärmen, eine Sprache radebrechen Kand.: nabaga Janelis dulburēja slapstīdamies LP. VI, 905. viņš gāja dulburuodams priekšnamā Stari III, 35;

2) zerstreut sein
Salisb. n. U.;

[3) dul˜burêt, ziellos umherlaufen
Ruj., Salis, N. - Peb.; "Unsinn treiben" Kreuzb.] Refl. -tiês, Lärm machen, unruhig sein: kuo tu te dulburējies kâ nevīža? Alm., Kand., [Trik.].

Avots: ME I, 512