Paplašinātā meklēšana

‡ apvīcinât Bauske, (mit î ) C., = apvẽcinât. a. kam pātagu ap galvu.

Avots: EH I, 127

‡ atvīcinât, entgegenschwenken, schwenkend reagieren Jürg.: pļāvēji ar lakatiņu atvīcināja saucējai.

Avots: EH I, 181

ìevīcinât "anlassen": ievīcināt vārpstu Dz. V.

Avots: ME II, 89

‡ izkvĩcinât Dunika, eine Zeitlang quicken machen.

Avots: EH I, 460

iztvīcinât, ‡

2) = izsviedrēt, (pirtī) iz˙pērt M. 996.

Avots: EH I, 492

iztvîcinât ² Lautb., Perfektivform zu tvīcināt, schwül machen: iztv. vaigus.]

Avots: ME I, 822

izvīcinât, ‡

3) izvīcināts, zu einer Sache gerüstet
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "rüsten").

Avots: EH I, 496

izvīcinât,

1) karuogs, die Fahne wehen lassen L.;

2) izvìcinât ² ruoku, die Hand ausprobieren Warkh.]

Avots: ME I, 830

kvĩcinât [auch Bl., Nigr., Jürg., Bauske, Dond., PS., N. - Peb., Arrasch], Smilt., fakt., quieken machen, zum Quieken bringen: nuoķē̦ruši sivēniņu, padusē kvīcināja Annenhof, Schujen, BW. 20994. vai tu gribi jē̦ru zagt, vai sivē̦nu kvīcināt Blieden, BW. 29508. Subst. kvĩcinâšana, das Quiekenmachen ; kvĩcinâtãjs, wer quieken macht.

Avots: ME II, 355

nùotvìcinât, fakt., verschmachten lassen: mani stipri nuotvīcina garīgā pūlēšanās Kronw.

Avots: ME II, 879

nùovīcinât, tr., schwingen (eine Weile): vinš tam nuovīcināja pātagu gar de̦gunu.

Avots: ME II, 888

‡ pakvĩcinât Dunika, = pakviecinât: suns mēdza cūku pakaitinât un p.

Avots: EH II, 146

‡ pãrkvĩcinât Dunika, allzu lange quieken lassen: p. suvē̦nu.

Avots: EH II, 204

patvīcinât,

1) ein wenig dämpfen:
p. Jāņu zâles; p. sluotu uz lāvas Bauske;

2) ein wenig verbrennen (von der Sonne):
vaigi saules patvīcināti Warkl. Refl. -tiês, sich ein wenig erhitzen: p. pirtī Warkl.

Avots: ME III, 127

pavîcinât PS., C., ein wenig wedeln, schwenken, winken, lüften: brālis pavīcināja augstu pār galvu savu ce̦puri Stari III, 25. es aitām pavīcinu (Var.: pavēcinu) ar baltuo vilnainīti BW. 29082. p. rīksti C.; pavĩcinât lingu Bauske.

Avots: ME III, 139

pìetvīcinât, erröten machen: p. vaigus Austrums.

Avots: ME III, 307

sakvĩcinât, quieken machen Dunika, PS., Jürg., C., Dond.

Avots: ME III, 661

satvīcinât,

1) erröten machen, rot werden lassen:
s. bē̦rnu Ermes, Golg.;

2) (nass zusammenlegend) erhitzen:
s. sienu (Gr. - Buschhof), labību (Jürg.).

Avots: ME III, 770

savīcinât, s. savicinât.

Avots: ME III, 789

‡ svīcinât, (Striemen hintedassend) prügeln (?): ja Andriņš neklausīs, muguriņu svīcinās (ar pātagu) Tdz. 45723. Zu svĩka?

Avots: EH II, 619

tvīcinât, fakt. zu tvìkt, = tveicinât: tvīcināja garu Seifert Latv. Chrest. III, 266; erröten machen, lassen (mit ì ² ) Golg.

Avots: ME IV, 292

uzkvĩcinât Dond., quieken machen, zum Quieken bringen (perfektiv): sivē̦nus.

Avots: ME IV, 349

vîcinât,

1): v. ar lakatiņu Smilt., ar ruoku (mit ĩ) Zögenhof, (mit ì ² ) Fehteln, Marzen, Meselau, ruokas, spārnus (mit ì ² ) Sonnaxt.

Avots: EH II, 792

vîcinât C., Golg., PS., Saikava, Selsau, Prl., Sessw., (mit î ² ) Ramkau, (mit ì ² ) Kl., (mit ĩ ) AP., Bauske, Tr.,

1) schwenken
U., Kronw.: karuogu vīcināt U. vīcinā ce̦puri Valdis Stabur. b. 351. nuoņēmies ce̦purīti nuost migliņu vīcināju (Var.: vēdināju, vēcināju, vēdzināju) BW. 529, 1 var. vīcināt vīcināja bāliņš . . . zuobeniņu 13693, 6. dieva dē̦ls ze̦lta kruoni ruokā vien vīcināja (Var.: vẽcināja, vēdināja) 33968, 2 var. vējiņš bē̦rzu vīcināja (Var.: kustināja) 9317 var. es tavus ... matus ap ruociņu vīcināšu (Var.: vicināšu, vēcināšu) 21719. skalu vīcināja augsti pār galvām Pūrs I, 105. viņš vīcināja cirvi augsti gaisā MWM. VI, 421. vīcināja ieročiem RA. es varēju pieci puiši saujiņā vīcināt BW. 13180. var viegli vien vīcināt divpadsmit birkavi Pas. II, 124;

2) tummeln
U.: zirgu vīcināt U.;

3) einrichten, veranstalten
St. Refl. -tiês, sich schwenken, Biegungen machen U. zu vīkt "biegen", s. Persson Beitr. 85, 343 und 519.

Avots: ME IV, 634

karuõgs, C., PS., karuôgs ² Kand.,

1) die Fahne, das Panier:
karuogu nest, nuolaist, vīcināt, raibināt, rakstīt;

2) das Fähnlein, die Kompagnie, Schar:
trīs karuogi puišu gāja BW. 25128, 4. trīs karuogi meitu gāja 275. ne˙vienā karuogā (Var.: pulciņā) nebij manas līgaviņas 279. [Aus aruss. хоругвь "Kriegfahne".]

Avots: ME II, 165

patveicêt,

1) = patvīcināt 1: p. klūgu krāsnī KL, Kreuzb.;

2) eine Weile schwül machen:
saule viņu krietni patveicēja Lis.

Avots: ME III, 126

II smidzinât ar pātagu, nicht recht zuschlagen (mit der Peitsche) Wolmarshof, Ruj., Saikava, Warkh., drohen zu schlagen Biel. n. U.; wiederholt schlagen (oder sehleudern?): es tavas ... māsas ar pagali smidzināšu BW. 10857, 4. skauģis manu kumeliņu apses šautru smidzināja 29958; schwingend zuhauen mit: ne tie var bruņu nest, ne zuobe̦nu smidzināt (Var.: vīcināt) 32064, 9 var. Entweder (wenn mit i als Schwundstufe zu ei) zu norw. smikka "klappsen", mhd. smicke "der vorderste Teil einer Peitsche; Schmiss, Wunde" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 530 und Falk-Torp 1078), oder (wenn mit mi aus reduziertem me) zu li. smagiù "schleudere", smagóju "peitsche", mnd. smacken "schlagen, schmeissen", schwed. smacka "mit Geräusch schleudern." Der Ansatz einer ide. Wurzelform smāg- (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 685) ist wegen der li. Infinitivform smõgti (man beachte die Intonation!) keineswegs notwendig.

Avots: ME III, 961