Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vīrīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vīrīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pusvīrītis

pusvĩrītis, der halbe Mann (Demin.): es paliku p. ar ... slinku līgaviņu BW. 26847.

Avots: EH II, 335


vīrīt

vìrît 2 Lubn., Marienhausen, Meiran, vīrît Podunay n. Mag. IV, 2, 155, U., -ĩju,vìrêt 2 Baltinow, Šķilbē̦ni, glauben U.: viņš mani vīrī, er glaubt an mich, steht für mich ein Lubn., Meiran. es puisīšu navìrèju 2 BW. 9847, 2; vìrît 2 Mar., zulassen, erlauben: vīrī nu vīrī viņai precēties! Mar. n. RKr. XV, 144. Wohl mit ostle. ī aus ie und nebst li. viẽryti "glauben" aus r. вѣрить dass.

Avots: ME IV, 641, 642

Šķirkļa skaidrojumā (2)

svīra

svīra, svīre,

1) svìra 2 Schwanb., svìre 2 Golg., Kreuzb., Gr. - Buschh., Lubn., svìris C., PS., svīris Serb. und Trik. n. U., der Hebel, Hebebaum: bez svīres šituo akmeni neizcelsim Gr. - Buschh. ce̦lmu laušanas svīrei paliek kaut kuo apakšā Etn. IV, 162. uz kuru pusi jāpiespiež svīre, lai ķēde tītuos ap riestavu A. v. J. 1901, S. 101. meitas ar svīrēm (Var.: buomjiem) cilājamas BW. 12926, 1. ar svīrīti me̦du laižu nuo zaļā uozuoliņa 30353, 4;

2) svĩre Janš., svīris Plm. n. U., der Brunnenschwengel:
var redzēt... akas svīri Janš. Dzimtene V, 160. Zu svira; zum ī vgl. li. svyróti "taumeln" und r. освирить "der einen Seite das Übergewicht geben" (und wruss. свир "Brunnenschwengel", wenn dies nicht aus dem Baltischen stammt).

Avots: ME III, 1163, 1164


svīre

I svīre,

1): s. (mit ĩ ) de̦r ce̦lmu laušanai AP.;

2): laba akas s. Tdz. 57459. ar svīrīti (od. zu svīris?) me̦du laižu nuo zaļā uozuoliņa BW. 30353, 4.

Avots: EH II, 620