Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vītin' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vītin' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

devītinis

‡ devîtinis Auleja, ein Pest in der neunten Woche nach Ostern.

Avots: EH I, 317

novītināt

nùovĩtinât, fakt., verwelken lassen: puķes.

Avots: ME II, 889

savītināt

savītinât, tr., fakt, zu savĩst, verwelken machen, lassen: savītinātas ravējamās zâles cūkas neē̦d Dond.

Avots: ME III, 790

vītin

vītin, zur Verstärkung von vīt

I: vītin viju vainadziņau BW. 5904. vītin vīdamies Baltpurviņaš I, 135.

Avots: ME IV, 647

vītināt

vĩtinât (li. výtinti ) A.-Ottenhof, AP., C., Dond., Dunika,Karls.,Nötk.,N.-Salis, Salis, Siuxt, Stenden, Wandsen, Wol-marshof, (mit ì 2 ) Gr.-Buschh., Lubn., Schwanb., Selsau, Vīt., fact. zu vĩst, = vĩtêt, welken machen, lassen, langsam trocknen lassen U., Wessen; "sutināt" Vīt.: tu laikam gribi puķes vītināt, ka ne˙maz nelaisti Vīt. saule zarus vītina BW. 2798.

Avots: ME IV, 647

vītine

‡ vîtine Kaltenbr. "nuo trim kārtām savīta pātaga."

Avots: EH II, 794

vītinis

I vîtinis 2 (li. vytìnis "geflochten" ) um Libau, Rutzau, ein aus Holz geflochter Peitschenstiel Bielenstein Holzb. 568, U.

Avots: ME IV, 647

Šķirkļa skaidrojumā (2)

izvītēt

izvĩtêt, izvītinât, welk machen, langsam austrocknen: es usnītes izravēju, izvītēju saulītē BW. 28206.

Avots: ME I, 831

vīt

I vît (li. vyti, čech. viti "winden" ) Wolm., C., PS. u. a., vît Salis, Praes. viju (mundartl. auch vinu), Praet. viju (mundartl. auch vīnu), winden; flechten U.: vītin viju vainadziņu BW. 5517. vinu ruožu vaiņuceņu 14347, 6. linu gruožu viju 15909. sudrabiņa gruožu vinu RKr. XVI, 84. saulīte gruožu vīna (Var.: vija) BW. piel.2 1176, 1 var, trim starām pīcku viju BW. 23421. auklas viju 33245. valgu (Var.: saiti) viju 28880, 2 var. grib putniņi ligzdu vīt 4479, 2 var. augstu viju vīt Biel. 1849. šuj, bitīte, vij, bitīte̦... me̦dutiņa[u] BW. 28484. vīrs saites vīdams vinamā galu atsien pie ratiņa JK. VI, 11. Figürlich: blēņas tik˙pat kâ vīt pavij RKr. VI, sak. v. 71. Refl. -tiês,

1) für sich winden:
brālīti uormanīti, vijies garu pātadziņu! BW. 27455;

2) sich winden, ranken
U.: nevijies (Var.: nevinies), vītuoliņa! ne pēc tevis tie zariņi BW. 12175. visa pasaule vīsies zaļumuos R. Sk. II, 240. pirksti... vijas sidrabstīgās Vēr. I, 1285. paceļas vīdamies... miglas tvaiki MWM. VI, 879. puķes, kas kruonī vijas Neik. 10. (fig.) ap ceļuojumu vijas dažādas valuodas B.Vēstn. Elzu satikdams viņš... sāka vīties ap tuo V. Eglītis Zilā cietumā 207. - Subst. vîšana, das Winden; vîšanâs, das Sichwinden, Sichranken; vijums, die einmalige, vollendete Tätigkeit des Windens; das Gewundene; das Flechtwerk U.: stiebru vijumu jeb aukliņu A. XXI, 508. ruožu vijumi Rainis Götes dzeja 54; vijẽjs, wer windet: vaiņaga vijējiņa BW. 24215. Zu ai. vītá-ḥ "gewunden", lat. viēre "flechten", got. waddjus "Wall", mir. fiamh "Kette", ae. wīr "Metalldraht" u. a., s. Persson Beitr. 321, 510 und 543, Boisacq Dict. 386 f., Petr. BB. XXI, 217, Kretschmer KZ. XXXI, 383, Reichelt KZ. XXXIX, 76, Trautmann Wrtb. 346 f., Walde Vrgl. Wrtb. I, 223 ff.

Avots: ME IV, 645