Paplašinātā meklēšana

vaļe̦ni, Adv., frei, los Spr.

Avots: ME IV, 464

vaļeniekuôt, als Lostreiber leben: aktieŗu pulciņi ... neapmierinuoties ar vaļeniekuošanu pa dažādām biedrībām Latv.

Avots: ME IV, 464

vaļenieks: auch Allend., Iw., Lesten,

2): auch AP., Mahlup, Orellen, Ramkau, Siuxt, Etn. III, 134 (aus Wohlfahrt); vaļenieka (Var.: iebuvieša) meitu ņe̦mu BW. 11186 var.;

3): "pē̦rnais teļš" Mahlup; ein ein- od. zweijähriges Kalb
Ramkau; vaļenieki Sonnaxt, Kälber und junge, noch nicht gemolkene Kühe.

Avots: EH II, 755

vaļeniẽks, s. vaļiniẽks.

Avots: ME IV, 464

atķe̦puruôt, intr., herzappeln, hertrippeln: atķe̦puruoja arī vecais vaļenieks Niedra. Refl. -tiês, sich verzappeln, zappelnd den Geist aushauchen: atķe̦puruojās un bija pagalam.

Avots: ME I, 170

brĩve: b. darīt, kuo grib A. Brigadere Skarbos vējos 206. brīvē jau nestāv: palasa, pastaigā Frauenb. tikt brīvē nuo klaušām Siuxt. e̦smu brīvē šuodien Pas. VI, 69. divi šķīvji atlika brīvē IX, 237. brīves vīri "vaļenieki" BielU. Die Verbindung par brīvi "umsonst" enthält das Adverb brīvi, s. J. Alunāns IMM. 1933 II, 333.

Avots: EH I, 243

klàusît: auch N.- Wohlfahrt, Wolmarshof, (mit aû ² ) AP., Frauenb., Ramkau, (mit aũ ) Blieden, Gramsden, Lesten, Orellen, Roop, Siuxt, Wairisel, Zabeln,

1): klaus[i], kuo pateikšu! Oknist. es jau klausīju, klausīju upes dziļumā Pas. XII, 497 (aus Lettg.);

2): nevar katram k. pakaļā (= ticêt) Salis. saimnieks jāklausa BielU.;

3): bij jābrauc kungam k. Mahlup, Siuxt. cik ilgi šis vēl tev klausīs (= kalpuos)? Saikava. Refl. -tiês, ‡

3) gehorchen
Auleja, Kaltenbr. Subst. klausītãjs, ‡

2) ein Knecht:
divi vīri bija klausītāji, trešais - vaļenieks Siuxt

Avots: EH I, 611

mazistaba, ein kleines Wohnhaus Dond.: vaļenieks dzīvuo mazistabā.

Avots: ME II, 572

mḕrdelis [auch Jürg., Ruj.], f. -le, mḕ̦rdaļa ² [Bers.], Lub.,

1) ein verhungertes, dem Töde nahes Wesen
[mḕrdele PS.], ein Krepierling Smilt.; Etn. IV, 146: vaļenieka mērdelis zirdziņš vilkās kâ gliemezis Seib. guovis vazājušās apkārt kâ mērdeles Etn. II, 88. Pēteri es reiz varēju dabūt, bet apņēmu šitādu mērdeli MWM. VIII, 332. [tas jau tīrais mêrdele ² Salisb.;]

2) jemand, der einen hungern lässt
Plm. n. RKr. XVII, 68, Lub.

Avots: ME II, 618

plačuôtiês, sich zanken, streiten: vaļeniece plačuojās ar kalpa sievām Dond.

Avots: ME III, 314

pusgùove, verächtliche Bezeichnung für eine Frau: par vaļenieka sievu tad tāda pusguove, kāda tu esi, badmiŗās mirtu Janš. Dzimtene IV, 106.

Avots: ME III, 427

strādaba "?": mežā bija daudz rievu, pļaviņu, strādabu, kuras vaļenieki apstrādāja MWM. VII, 807. Vgl. strādība 1.

Avots: ME IV, 1083

vaļenîca Erlaa u. Ogershof n. FBR. XI, 16, vaļenica, eine, die freie Zeit hat, eine Müssige: voi es kāda vaļenica, jūsu bē̦rna auklē̦tāja? BWp. 1407, 1. ē̦dat, ... guovis! es māsiņa ganītāja; rītā nāks vaļenica, aiz kalniņa gulde̦nās BW. 29004 var.

Avots: ME IV, 464

vaļiniẽks, vaļenieks Erlaa, Ogershof, Prl., f. v.-ce,

1) einer, wer freie Zeit hat, ein Müssiger:
vai es kāda vaļiniece jūsu bē̦rnu auklē̦dama ? BWp. 1407, 2;

2) vaļinieks St., U., Spr., Kabillen, Lubn., vaļenieks Bielenstein Holzb. 77, 110, 465, Golg., Mar., vaļˆnieks ² Salis, vaļ˜nieks Suhrs n. FBR. VII, 37, Pilten, Stenden, ein nicht fest Angestellter, nicht bestimmt Beschäftigter; der Gesindeseinwohner, der keinen Jahresdienst bei dem Wirten hat; ein Lostreiber; ein Freistehender:
lai tas ir kalps, lai vaļinieks (er sei ein Knecht oder ein Freier) Glück Epheser 6, 8, Andra māte, kas dzīvuoja par vaļinieci Aps. Bag. radi 6;

3) vaļinieks Dunika, Kl., vaļenieks C., Frauenb.; Saikava, Sessw., ein zu züchtendes Kalb im ersten Lebensjahr, das unangebunden gehalten wird;
Plur. vaļinieki, Jungvieh, das im Stall nicht angebunden wird (im Gegensatz zu lieli luopi) Biel. n. U.; vaļinieki Mahlup, vaļenieki Erlaa, Mar., junge Kühe, die noch nicht gemolken werden: cik guovju un cik vaļenieku Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 120;

4) vaļenieks L., ein freier Mensch.

Avots: ME IV, 465

viênruocîgs,* einarmig: vienruocīgs vaļenieks Turg. Muižn. per. 65.

Avots: ME IV, 664