Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vaļinieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vaļinieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
vaļinieks
vaļiniẽks, vaļenieks Erlaa, Ogershof, Prl., f. v.-ce,
1) einer, wer freie Zeit hat, ein Müssiger:
vai es kāda vaļiniece jūsu bē̦rnu auklē̦dama ? BWp. 1407, 2;
2) vaļinieks St., U., Spr., Kabillen, Lubn., vaļenieks Bielenstein Holzb. 77, 110, 465, Golg., Mar., vaļˆnieks 2 Salis, vaļ˜nieks Suhrs n. FBR. VII, 37, Pilten, Stenden, ein nicht fest Angestellter, nicht bestimmt Beschäftigter; der Gesindeseinwohner, der keinen Jahresdienst bei dem Wirten hat; ein Lostreiber; ein Freistehender:
lai tas ir kalps, lai vaļinieks (er sei ein Knecht oder ein Freier) Glück Epheser 6, 8, Andra māte, kas dzīvuoja par vaļinieci Aps. Bag. radi 6;
3) vaļinieks Dunika, Kl., vaļenieks C., Frauenb.; Saikava, Sessw., ein zu züchtendes Kalb im ersten Lebensjahr, das unangebunden gehalten wird;
Plur. vaļinieki, Jungvieh, das im Stall nicht angebunden wird (im Gegensatz zu lieli luopi) Biel. n. U.; vaļinieki Mahlup, vaļenieki Erlaa, Mar., junge Kühe, die noch nicht gemolken werden: cik guovju un cik vaļenieku Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 120;
4) vaļenieks L., ein freier Mensch.
Avots: ME IV, 465
1) einer, wer freie Zeit hat, ein Müssiger:
vai es kāda vaļiniece jūsu bē̦rnu auklē̦dama ? BWp. 1407, 2;
2) vaļinieks St., U., Spr., Kabillen, Lubn., vaļenieks Bielenstein Holzb. 77, 110, 465, Golg., Mar., vaļˆnieks 2 Salis, vaļ˜nieks Suhrs n. FBR. VII, 37, Pilten, Stenden, ein nicht fest Angestellter, nicht bestimmt Beschäftigter; der Gesindeseinwohner, der keinen Jahresdienst bei dem Wirten hat; ein Lostreiber; ein Freistehender:
lai tas ir kalps, lai vaļinieks (er sei ein Knecht oder ein Freier) Glück Epheser 6, 8, Andra māte, kas dzīvuoja par vaļinieci Aps. Bag. radi 6;
3) vaļinieks Dunika, Kl., vaļenieks C., Frauenb.; Saikava, Sessw., ein zu züchtendes Kalb im ersten Lebensjahr, das unangebunden gehalten wird;
Plur. vaļinieki, Jungvieh, das im Stall nicht angebunden wird (im Gegensatz zu lieli luopi) Biel. n. U.; vaļinieki Mahlup, vaļenieki Erlaa, Mar., junge Kühe, die noch nicht gemolken werden: cik guovju un cik vaļenieku Kaudz. Jaunie mērn. laiki II, 120;
4) vaļenieks L., ein freier Mensch.
Avots: ME IV, 465
Šķirkļa skaidrojumā (8)
brīvnieks
brĩvnieks, brīvinieks,
1) der Freie, der freie Mann:
tas ir brivnieks, kas mācījies savus kārumus valdīt A. St. viņš prata klaušu ļaudis nuostādīt lidzās brīvniekiem Klaust. 96;
2) der Lostreiber, =
vaļinieks MWM. VIII, 324;
3) der Freibauer, =
brīvzemnieks Kaudz.
Avots: ME I, 335, 336
1) der Freie, der freie Mann:
tas ir brivnieks, kas mācījies savus kārumus valdīt A. St. viņš prata klaušu ļaudis nuostādīt lidzās brīvniekiem Klaust. 96;
2) der Lostreiber, =
vaļinieks MWM. VIII, 324;
3) der Freibauer, =
brīvzemnieks Kaudz.
Avots: ME I, 335, 336
budēlis
iebūvietis
ìebũvietis, [iebuvietis Mar., Meselau, Bers.],
1) ein Häusler, der auf dem Grunde eines fremden Gesindes (Bauerngutes) sich angebaut hat:
Sprw. labāk akmeni kaktā ieveļ, nekā iebūvieti RKr. VI, 19;
[2) iebuvietis, = vaļinieks Lös., Bers.].
Avots: ME II, 5
1) ein Häusler, der auf dem Grunde eines fremden Gesindes (Bauerngutes) sich angebaut hat:
Sprw. labāk akmeni kaktā ieveļ, nekā iebūvieti RKr. VI, 19;
[2) iebuvietis, = vaļinieks Lös., Bers.].
Avots: ME II, 5
ļāļaks
[ļâļaks 2 Dond., jem., der zu schreien pflegt: mūsu vaļinieks ir negants ļāļaks: ne˙kad viņam nav labi.]
Avots: ME II, 533
Avots: ME II, 533
novaļnieks
vaļenīca
vaļīgnieks
vaļnieks
vaļnieks: ein Freier, Gefreiter Lng.; vaļniece Pas. XIV, 28 und 52, die femin. Form zu vaļinieks 2.
Avots: EH II, 755
Avots: EH II, 755