Paplašinātā meklēšana

‡ atvaļuôt Ev., Nötk., = atvaļinât 1. Refl. -tiês, zur Genüge Musse haben, sich in der freien Zeit genügend erholen: kad beigsies skuola, tad gan varēšu a. Kal. nedarīdams ne˙kāda ... darba ..., bija labi atvaļuojies un pļāva tamdēļ nuo tiesas Janš. Bandavā II, 96.

Avots: EH I, 178

ìevaļuôt, ìevaļât, bändig, bewältigen: dūšīguos kareivjus Vēr. 1904, 501. diezin, vai varēsim darbu līdz vakaram ievaļāt Grob. ievaļuot darbus Mag. II, 153 "die Zeit für die Arbeit gewinnen."

Avots: ME II, 86

izvaļuôt, müssig und nach Belieben leben lassen: jūs tuo puiku par daudz izvaļuojat Lautb. Refl. - tiês, zur Genüge müssig und nach Belieben leben: izvaļuojies visu vasaru Bauske.]

Avots: ME I, 825

‡ izvīvaļuôtiês "?": izvaļuojusēs, izvīvaļuojusēs pa skuolām Janš. Bandavā I, 65.

Avots: EH I, 497

pavaļuôtiês, dann und wann müssig sein: jauns cilvē̦ks, - pavaļuoties vajaga Saul. I, 190. kad Anna pārnāks nuo stundām, kuopā pavaļauosimies Stari III, 115.

Avots: ME III, 133

vaļuôt,

2): auch Wessen; vaļuoja zirgus un paši atpūtās Vindedze 115;

3): vaļuo dē̦lu! tavs dēliņš vaļuojams BW. 3132. Refl. -tiês: auch Dunika. ‡ Subst. vaļuôtājs, der Beherrschende:
es brālīša vaļuotāja BW. 3486, 1 var.

Avots: EH II, 755

vaļuôt,

1) intr., frei sein, frei, müssig leben
Lubn., Spr., Fest., Schwanb., Sessw.: diezgan vaļuots; jāsāk strādāt Vīt. vaļas raud... līgaviņa. liku vaļu, lai vaļuoja BW. 27251;

2) tr., freigeben, loslassen
Bers., Nötk., Rite;

3) = vaļât, bewältigen, beherrschen, bezwingen: v. kādu darbu, zirgu MSil. nepruot savu jautruo prātu vaļuot Siliņš 38. Refl. -tiês Bers., frei, müssig leben Frauenb., Lubn., N.-Peb., Rite, Sessw.: diezgan e̦smu vaļuojies; tagad atkal jāķeras pie darba Sessw. saimnieka dē̦ls var vaļuoties, tuo ne˙viens nedze̦n Frauenb. nu būs vaļa vaļuoties lēnejai ve̦de̦klai BW. 27755. nevarēs vis tâ vaļuoties Austriņš Vērpetē 27. siruo apkārt un vaļuojas kâ dieva luops Janš. Bandavā I, 149, nuomuodā vāļājies un vaļuojies Mežv. ļ. II, 391. slinkums un vaļuošanās Tie, kas uz ūdens 9. diezgan vaļuojies un pacierējies A. XX, 643.

Avots: ME IV, 466

vīvaļuôt,

1) hoch singen
Bergm., Ruj, n. U.: vāluodze vīvaļuo Ruj. n. U., Etn. II, 51, (mit ĩ ) A.-Ottenhof;

2) ausgelassen sein Büttner
n. U.; ausgelassen, lustig sich umherbewegen Bielenstein Holzb. 295: pavasarā jaunas meitas kâ bitītes vĩvaļuoja (Var.: vīvināja ) BW. 172 var. Die Bed. 2 dürfte auf der Bed. 1 beruhen. Wohl mit Reduplikation zur Wurzel von valuoda

II.

Avots: ME IV, 649

II vīvaļuôt Vīt., mit Hilfe des Violchens (vīvaļa

I) wickeln.

Avots: ME IV, 649

III vivaļuôt ² Kreuzb., "die vīvaļas (Feifel) besprechend kurieren".

Avots: ME IV, 649