1)die Begleitung: atļāva mūs ve̦ctē̦va pavadībā Kleinberg. bars bē̦rnu divu pusaugu skuķē̦nu pavadībā A. v. J. 1901, 2. bez dziesmu pavadības Etn. II, 145;
2) der Pl. pavadības,eine bei der Ausbegleitung der Rekruten ausgerichtete Feier Mar. n. RKr. XV, 129.
apakš, eine verkürzte Form von apakša, dial. apukš, apuš, apuž, apš, apakšan,unter, Präp. mit d. Gen.,
1)lokal: apakš zemes tē̦vs, māmiņa Ar. 154. es pamuku dre̦bē̦dama apakš kupla uozuoliņa BW. 1377, 4;
2)uneigentliche Verwendung ist sehr selten: apakš ruokas iet,im Arm gehen;apakš ruokas pirkt, pārduot,unter der Hand, d. h. ohne Vermittelung kaufen, verkaufen;viņš ņurdēja apakš sevis,er brummte bei sich selber;apakš vēja stāvēt,unter dem Winde stehen.apakš vēja dē̦la māte manu balsi klausījās BW. 501. kas tik sē̦ri gavilēja apakš saules vakarā BW. 142, wer sang so wehmütig am Abend nach dem Untergange der Sonne;
3)zur Bezeichnung eines untergeordneten Verhältnisses selten: Sprw. labāk apakš ve̦ca vīra bārzdas, nekā apakš jauna vīra pātagas. apakš laba kunga dzīvuot,unter einem guten Herrn dienen. Unzweifelhafte Germanismen: apakš Poncija Pilāta,unter P. P.,apakš viņa vadības,unter seiner Leitung, st. viņa vadībā, cf. Endzelin Pr. I, 33.
Kļūdu labojums: 1377 = 13377 dē̦la māte = dē̦lu māte
bàudît: mit aũ auch Gramsden n. FBR. IX, 94, Orellen n. FBR. XI, 37, Wainsel n. FBR. XIV, 78, N.-Wohlfahrt. Subst. baudĩjums,der Genuss:dzē̦ruši uz pašam atvadībam kâ pēdējuo baudījumu katrs pa tasei kafijas Janš. Līgava II, 204.