Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vaibīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vaibīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

izvaibīt

‡ izvaibît, Perfektivform zu vaîbît: i. ģīmi Ar.; s. auch Mag. XV 3, 62. Refl. -tiês, eine Zeitlang vaibîties.

Avots: EH I, 492

savaibīt

savaibît, verzerren V.: s. seju. Refl. -tiês, sein Gesicht verstellen, verziehen: savaibījās tâ neveikli, lai slē̦ptu prieku Stari I, 260.

Avots: ME III, 779

švaibīt

‡ švaibît Lubn. "saviebt, sakniebt". Refl. -tiês ebenda,

1) "viebties";

2) "sakniebt ausis": zirgs švaibās.

Avots: EH II, 660

svaibīties

svaîbîtiês: "Grimassen schneiden" Fehteln; Margita svaibejās ("?"): ni ē̦dāja, ni dzē̦rāja, ni aiz galda sē̦dē̦tāja Tdz. 59634 (aus Preiļi).

Avots: EH II, 611

svaibīties

svaîbîtiês "mimische Bewegungen machen": tas cilvē̦ks par daudz svaibās Sawensee; vgl. vaibîtiês.

Avots: ME III, 1140

vaibīt

vaîbît Bers., Fest., Golg., Peb., Saikava, Sonnaxt, (mit aî 2 ) Adiamünde, Widdrisch, -u, -ĩju, freqn, zu viebt, (das Gesicht) verziehen, verstellen: vaibīt seju. Refl. -tiês U., Nerft, (mit aî ) Kr., Drosth., Zvirgzdine, das Gesicht verziehen, verdrehen, verstellen: runājuot un vaibuoties kâ bābieši par tādām blēņām Kaudz. Izjurieši 164.

Avots: ME IV, 433

Šķirkļa skaidrojumā (1)

šņaibīt

šņaîbît AP., Adl., Bers., Golg., Meiran, Ogershof, Saikava, Selsau, refl. -tiês Bers., (mit aî ) Fehteln, Kl., (die Lippen oder das Gesicht) verziehn: pūdelis šņaibījās un žuorījās Turg. Pavasaŗa ūd. 12. es neņe̦mtu tās meitiņas, kas caur lūpām šņaibījās (Var.: kas dzied lūpas knaibīdama) BWp. 862, 1 var. zirgi šņaibâs KL., die Pferde ziehen drohend ihre Ohren an. Subst. šņaibîšanâs, leere Drohung KL.; ablehnendes Verhalten Saikava: kad viņš tâ saka, tad tā ne˙būt nav tukša izrunāšanās un šņaibīšanās Vēr. I, 1164. Zu šniebt; vgl. ņaibîties und vaibīties.

Avots: ME IV, 90