Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vaids' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vaids' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
savaids
savaids: auch Pas. VI, 135 (aus Warkl.); vis savaîdai (Adv.) taisa: cits taî, cits taî Auleja.
Avots: EH XVI, 462
Avots: EH XVI, 462
savaids
vaids
vaĩds,
4): vàidi 2 "Kriege"
Višķi, "Krieg" Auleja; lieli vaidi (Krieg?) Pas. VIII, 282 (aus Kapeņi), (Krieg) IX, 109 (aus Bērzgale), (Krieg) XI, 354 (aus Borchow). Mit nicht ganz sicherer Bed.: vaidi nāca šai zeme! vaidu bite ziedus ņēma BW. 6423. meita vaidus (Var.: vaida, naida) nesacēla 6511, 2 var. vaidu zemes uozuoliņu Tdz. 49632.
Avots: EH II, 748
4): vàidi 2 "Kriege"
Višķi, "Krieg" Auleja; lieli vaidi (Krieg?) Pas. VIII, 282 (aus Kapeņi), (Krieg) IX, 109 (aus Bērzgale), (Krieg) XI, 354 (aus Borchow). Mit nicht ganz sicherer Bed.: vaidi nāca šai zeme! vaidu bite ziedus ņēma BW. 6423. meita vaidus (Var.: vaida, naida) nesacēla 6511, 2 var. vaidu zemes uozuoliņu Tdz. 49632.
Avots: EH II, 748
vaids
vaĩds Bauske, der Seufzer. - Plur. vaĩdi Tr.,
1) Wehklage, Jammer, Not U., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Bers., Mahlup, Sessw.: nuoskumšana un vaidi uzgāja Glück Weish. Sal. 11, 13. vaidi un žē̦labas A. v. J. 1899, S. 91; vàidi 2 Kl., Gestöhne;
2) die Zeit des Jammers, der Not
Spr.;
3) Verdruss, Streit
L.;
4) der Krieg
(li. vaĩdas "Zank, Streit") Zaļmuiža, Zbior XVIII, 367, (mit ài 2 ) Dweeten, Zvirgzdine, "kaŗi" (mit ài 2 ) Warkl. n. FBR. XI,122, Borchow, Kapiņi: kâ gāja uz vaidiem dē̦ls, tâ ir pazuda Zvirgzdine. ķēniņš atbrauc nuo vaidiem Pas. V, 429 (Infl.). pats bijis četri gadi uz vaidu (im Krieg) Austriņš M. Z. 95. var izcelties jauni ašņaini vaidi L. W. 1921, No 45, 33. vaida laiki Manz. Post. II, 342, vaĩdu laiki, Kriegszeiten, die Zeit, wo der Jammer des Krieges sich bemerkbar macht Siuxt. In der Bed. 4 (und 3?) nebst slav. vojь "Krieger" zur Wurzel von vajât (s. dies).
Avots: ME IV, 434
1) Wehklage, Jammer, Not U., (mit aĩ ) Bauske, (mit ài 2 ) Bers., Mahlup, Sessw.: nuoskumšana un vaidi uzgāja Glück Weish. Sal. 11, 13. vaidi un žē̦labas A. v. J. 1899, S. 91; vàidi 2 Kl., Gestöhne;
2) die Zeit des Jammers, der Not
Spr.;
3) Verdruss, Streit
L.;
4) der Krieg
(li. vaĩdas "Zank, Streit") Zaļmuiža, Zbior XVIII, 367, (mit ài 2 ) Dweeten, Zvirgzdine, "kaŗi" (mit ài 2 ) Warkl. n. FBR. XI,122, Borchow, Kapiņi: kâ gāja uz vaidiem dē̦ls, tâ ir pazuda Zvirgzdine. ķēniņš atbrauc nuo vaidiem Pas. V, 429 (Infl.). pats bijis četri gadi uz vaidu (im Krieg) Austriņš M. Z. 95. var izcelties jauni ašņaini vaidi L. W. 1921, No 45, 33. vaida laiki Manz. Post. II, 342, vaĩdu laiki, Kriegszeiten, die Zeit, wo der Jammer des Krieges sich bemerkbar macht Siuxt. In der Bed. 4 (und 3?) nebst slav. vojь "Krieger" zur Wurzel von vajât (s. dies).
Avots: ME IV, 434
Šķirkļa skaidrojumā (5)
gulgt
‡ gulˆgt PV., Serben, (mit ùl 2 ) Baltinow, prs. guldz PV., Serben, gulgst Baltinow, Birži, ein Schallverbum: guldziens pec guldziena nuoiet dibinā, ka guldz (gulgst Baltinow) vien PV., Serben. kas tev gulgst kaklā? Birži. kad nuo pudeles lej ārā šķidrumu, tad tur skrien iekšā gaiss gulgdams Schujen. dziļš e̦lsājiens... lauzās uz augšu, gulgdams kâ ... vaids A. Brigadere Daugava 1928, S. 307. e̦lpa guldza kaklā 837. dzelmēs tas (spē̦ks) guldza un šalca kâ ārprātīgi smiekli ebenda. ūdens gulgšana vannā atskan kâ ielas ... rūkuoņa Veselis Dienas krusts 96. gulbji guldz (singen dumpf, im Herbst wegfliegend) PV. guldz sakarsē̦ts ūdens, plūzdams pāri katla malām Laidsen. Vgl. ‡ gulˆdzêt.
Avots: EH I, 417
Avots: EH I, 417
ietrūkt
ìetrũkt, den ersten Riss bekommen, anfangen zu platzen: kâ ietrūkušas stīgas sāpju vaids Vēr. II, 1222. ņe̦mtu nuo sākuma, bet gals ietrūcis A. XXI, 561.
Avots: ME II, 84
Avots: ME II, 84
savaiži
‡ savaiži Warkl. n. FBR. XI, 118, Adverbform zu savaids. Dazu ein Komparativ savaîžâk Skaista n. FBR. XV, 48.
Avots: EH XVI, 462
Avots: EH XVI, 462
vaidinieks
vaidiniẽks,
1) vaidinieks Glück Lukas 19, 43, L., St., (mit aĩ ) Tr., vaidenieks Manz., vaidnieks Glück, U., einer, der Leid zufügt, ein Verfolger, Feind:
tu sasit visus manus vaideniekus Manz. Post. I, 9. jūs dieva vaidenieki Vecā Kurz. dz. grām. v. J. 1839, No 4, Strophe 9. manis dze̦nā vaidenieks ebenda No 70. vaidnieki ap mums trāčiem vien stājās Lapsa-Kūm. 199;
2) vaĩdnieks Wain., ein Kranker, Kraftloser, Altersschwacher;
3) vaĩdenieks Siuxt, der Kriegsgefangene.
In der Bed. 2 zu vaida(s), in der Bed. 1 (und 3?) zu vaids 3 resp. 4. Vgl. li. vaidiniñkas "der Zänker".
Avots: ME IV, 434
1) vaidinieks Glück Lukas 19, 43, L., St., (mit aĩ ) Tr., vaidenieks Manz., vaidnieks Glück, U., einer, der Leid zufügt, ein Verfolger, Feind:
tu sasit visus manus vaideniekus Manz. Post. I, 9. jūs dieva vaidenieki Vecā Kurz. dz. grām. v. J. 1839, No 4, Strophe 9. manis dze̦nā vaidenieks ebenda No 70. vaidnieki ap mums trāčiem vien stājās Lapsa-Kūm. 199;
2) vaĩdnieks Wain., ein Kranker, Kraftloser, Altersschwacher;
3) vaĩdenieks Siuxt, der Kriegsgefangene.
In der Bed. 2 zu vaida(s), in der Bed. 1 (und 3?) zu vaids 3 resp. 4. Vgl. li. vaidiniñkas "der Zänker".
Avots: ME IV, 434