vaĩrums,
1) die Menge, die (grosse) Anzahl, ein grosses Quantum: liels vairums naudas LP. VI, 232; VII, 1069.
zvejniekam laimējas saķert lielāku vairumu zivju Aps. V, 5.
krāj krietnu vairumu uolu Etn. II, 67.
skuolu ir še bagāts vairums A. XI, 693.
par gadu vairumu nav jākaunas MWM. VIII, 409.
tev nebūs pazust vairumā Asp. VII, 5.
gaŗi vilku, smalki sprēžu vairumiņa gribē̦dama, ka varēju svešus ļaud([]s ar vairumu apveltīt BW. 25187.
smalku vērpu mazumiņu (maz liniņu 6998, 1),
vairumiņa gribē̦dama 7343.
es samalu vairumiņu (Var.:
lielu mali, krietnu mālu) 22542 var.
duod, māmiņa, manu tiesu, es negribu vairumiņu (Var.:
neba daudz man vajaga) 16403.
cauri caur tautām, caur tuo pašu vairumiņu (Var.:
biezumiņu) 10498.
- vairumā iet Kaudz. M. 62,
sich vermehren: manta gājusi pilnībā un vairumā LP. VI, 110. - Lok.
vaĩrumā,a) in Mengen, viel: sēju auzas vairumā (Var.:
pa pilnam) BW. 28133; 5212; 29932.
asinis vairumā plūst Vēr. I, 1290;
b) = vairatā Bers., Kalzenau,
c) mehr: priecāsimies mēs, sieviņas, viena sieva vairumā (Var.:
vairāk) BW. 24717, 1:
2) die Mehrzahl, die grössere Menge, die Majorität U.:
balsu vairums Kaudz. M. 191; MWM. VIII, 192.
Avots: ME IV,
442,
443