pavairināt
‡ pavairinât, = pavaĩruôt: ve̦se̦lu nedēļu mācīdamies, būtu duomu krājumu pavairinājis Pēt. Av. II, 131.
Avots: EH XIII, 186
Avots: EH XIII, 186
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vairi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vairi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)
pievairināt
pìevairinât od. pievairīt "(etwas Schweres) heran-od. hinzurücken, -stossen, -schieben": p. kuo smagu pie sienas Warkl.
Avots: ME III, 307
Avots: ME III, 307
vairi
vairi
vaĩri, Nigr., Adv., behutsam: Matīss atnesa tuo (= Ciebu) pie ratiem un viegli un vairi tanīs iesēdināja Janš. Līgava I, 457.
Avots: ME IV, 441
Avots: ME IV, 441
vairin
vairin, zur Verstärkung von vairuôt(iês): vairin vairuojas grāmatnieku skaits Konv. 2 2212. vairin vairuojās truoksnis Kaudz. Izjurieši 270.
Avots: ME IV, 441
Avots: ME IV, 441
vairināt
vairināt
II vairinât,
3): duomā ... mazumiņu, kas tam nuo labības ir, prātīgi v., ka ilgāki varē̦tu iztikt Tas latv. dr. 1840, № 50.
Avots: EH II, 750
3): duomā ... mazumiņu, kas tam nuo labības ir, prātīgi v., ka ilgāki varē̦tu iztikt Tas latv. dr. 1840, № 50.
Avots: EH II, 750
vairināt
vairis
‡ vairis (richtig ?), = vaĩrs 2: ve̦lns ... v. i[r] savu acu te nerādīja Pas. XI, 152 (aus Eglūna).
Avots: EH II, 750
Avots: EH II, 750
žvairi
žvairi "?": nuorimuši dienas žvairi, nečīkst smagie pluostu airi Jauns. Domas III, 68.
Avots: ME IV, 840
Avots: ME IV, 840
Šķirkļa skaidrojumā (3)
atsist
atsist,
1): a. uolas baltumu īpašu un dze̦ltānumu īpašu Siuxt; ‡
5) schlagend öffnen, losschlagen
(?): vairi, ka neatsit pušumu! tad sāk nākt asinis Siuxt; ‡
6) (nach mancherlei Widerwärtigkeiten) hergelangen machen:
liktenis Justu bij ... atsitis lzjuras piekrastē Kaudz. Izjurieši 27; ‡
7) schlagen (beim Kartenspiel):
ar kārava dūzi var a. kārava kungu; ‡
8) schlagfertig antworten:
viņa uz visiem jautājumiem atsit tâ... A. Brigadere Dievs, daba, darbs 106; ‡
9) nuo bir̃zs atsit jauku smaršu Segew., aus dem Birkenhain strömt ein angenehmer Duft entgegen;
‡
10) a. dirsu RKr. XV, 112, für eine gewisse Zeit auf etwas verzichten;
‡
11) (nach r. отколотить) durchprügeln
Pas. I, 221 (aus Letgallen). Refl. -tlês; ‡
7) herkommen
Dond.: būtu jel reizi atsities uz mūsu pusi! ‡
8) an etwas stossend
(intr.) einen Schlag bekommen: lēce zemē un ļuoti atsitās Pas. I, 222; ‡
9) sich losschlagen, -stossen
(?): braucuot visas iekšas atsitās Bers.; ‡
10) zurückprallen
Segew.; luoguos atsitās gaišs Segew., heller Schein wurde auf die Fensterscheiben reflektiert; ‡
11) a. pretī Segew., Stand halten.
Avots: EH I, 165
1): a. uolas baltumu īpašu un dze̦ltānumu īpašu Siuxt; ‡
5) schlagend öffnen, losschlagen
(?): vairi, ka neatsit pušumu! tad sāk nākt asinis Siuxt; ‡
6) (nach mancherlei Widerwärtigkeiten) hergelangen machen:
liktenis Justu bij ... atsitis lzjuras piekrastē Kaudz. Izjurieši 27; ‡
7) schlagen (beim Kartenspiel):
ar kārava dūzi var a. kārava kungu; ‡
8) schlagfertig antworten:
viņa uz visiem jautājumiem atsit tâ... A. Brigadere Dievs, daba, darbs 106; ‡
9) nuo bir̃zs atsit jauku smaršu Segew., aus dem Birkenhain strömt ein angenehmer Duft entgegen;
‡
10) a. dirsu RKr. XV, 112, für eine gewisse Zeit auf etwas verzichten;
‡
11) (nach r. отколотить) durchprügeln
Pas. I, 221 (aus Letgallen). Refl. -tlês; ‡
7) herkommen
Dond.: būtu jel reizi atsities uz mūsu pusi! ‡
8) an etwas stossend
(intr.) einen Schlag bekommen: lēce zemē un ļuoti atsitās Pas. I, 222; ‡
9) sich losschlagen, -stossen
(?): braucuot visas iekšas atsitās Bers.; ‡
10) zurückprallen
Segew.; luoguos atsitās gaišs Segew., heller Schein wurde auf die Fensterscheiben reflektiert; ‡
11) a. pretī Segew., Stand halten.
Avots: EH I, 165
gaigala
[gaĩgala N. - Bartau, Markgrafen, gàigala C., AP., gaîgala Kreuzb., gàigala 2 Kl.], gaigale [Edw., Ekau n. Izgl. min. Mēn. 1923, 1379], gaigalis [Manz. Lettus], gaîgals 2 [Tr., gaigula Golg., gaigule Edw. n. Izgl. Min. Mēn. 1923, 1379], gaigulis BW. 28399,
1) der Taucher
n. Manz., Bürgereisters Möwe (larus glaucus): jūŗas putni, gaigalīši (Var.: gaigaliņas, gaigaliņi), traucēja manu kumeliņu BW. 11204. jau ciemā gaiļi dzied, gaigalīte (Var.: gaigaliņa) e̦ze̦rā 26229. aiz upītes me̦lni alkšņi pilni baltu gaigalīšu (Var.: gaigaliņu) 13323, sargies, meita, vairies meita! gaigals egles galiņā 13512. e̦ze̦ra gaigalītis 18512;
2) [gaigalītes], Schlüsselblume (primula officinalis)
Konv. 2 986; [gaigaliņi], mehlige Primel (primula farinosa) RKr. III, 72, [gaigales], Seerose (nymphaea alba) RKr. II, 74;
3) gaĩgala, ein rasch laufender Mensch od. ein solches Tier:
tava guovs ir tāda gaigala, ganuos ne˙maz nevar panākt Dond. [Vgl. li. gaĩgalas "Enterich" gagalas "Storch", giegals "Taucher", apr. gegalis "kleiner Taucher", r. гóголь "Quäkente", poln. gogoł "clangula glaucion". Wohl eher nach Bezzenberger BB. I, 253, Meillet MSL. XII, 217 1, Berneker Wrtb. I, 318, Trautmann Wrtb. 74 reduplizierte Bildungen von der Wurzel von aksl. glagolъ "Wort", гологóлить "plappern" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 321) als nach Niedermann (Festgabe A. Kaegi 90 1 zu li. gagė´ti "schnattern" gehörig (indem ein gagal - als eine reduplizierte Bildung aufgefasst und nach dem Muster anderer Formen im Le. zu gaigal - umgebildet sei).]
Kļūdu labojums:
ciema gaiļi = ciemā gaiļi
11234 = 11204
Avots: ME I, 583, 584
1) der Taucher
n. Manz., Bürgereisters Möwe (larus glaucus): jūŗas putni, gaigalīši (Var.: gaigaliņas, gaigaliņi), traucēja manu kumeliņu BW. 11204. jau ciemā gaiļi dzied, gaigalīte (Var.: gaigaliņa) e̦ze̦rā 26229. aiz upītes me̦lni alkšņi pilni baltu gaigalīšu (Var.: gaigaliņu) 13323, sargies, meita, vairies meita! gaigals egles galiņā 13512. e̦ze̦ra gaigalītis 18512;
2) [gaigalītes], Schlüsselblume (primula officinalis)
Konv. 2 986; [gaigaliņi], mehlige Primel (primula farinosa) RKr. III, 72, [gaigales], Seerose (nymphaea alba) RKr. II, 74;
3) gaĩgala, ein rasch laufender Mensch od. ein solches Tier:
tava guovs ir tāda gaigala, ganuos ne˙maz nevar panākt Dond. [Vgl. li. gaĩgalas "Enterich" gagalas "Storch", giegals "Taucher", apr. gegalis "kleiner Taucher", r. гóголь "Quäkente", poln. gogoł "clangula glaucion". Wohl eher nach Bezzenberger BB. I, 253, Meillet MSL. XII, 217 1, Berneker Wrtb. I, 318, Trautmann Wrtb. 74 reduplizierte Bildungen von der Wurzel von aksl. glagolъ "Wort", гологóлить "plappern" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 321) als nach Niedermann (Festgabe A. Kaegi 90 1 zu li. gagė´ti "schnattern" gehörig (indem ein gagal - als eine reduplizierte Bildung aufgefasst und nach dem Muster anderer Formen im Le. zu gaigal - umgebildet sei).]
Kļūdu labojums:
ciema gaiļi = ciemā gaiļi
11234 = 11204
Avots: ME I, 583, 584
pavairīties
pavairîtiês, eine Weile ausweichen, meiden: p. nuo slāpjuma, (sich wehrend) nuo suņiem; pavairies ļaunu valuodu!
Avots: ME III, 131
Avots: ME III, 131