Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'vaisla' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'vaisla' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
vaisla
vàisla C., Neuenb., PS., (mit ài 2) Kl., (mit aî 2 ) AP., Arrasch, Bauske, Bl., Dond., Jürg., Pankelhof, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, vaisla U., vaîsla Prl., vaîsle 2 Līn.,
1) die Begattung; die Zucht durch Fortpflanzung
U.: tēviņi, vaislu izdarījuši, nuobeidzas Konv. 2 380. fazāni ļaujas .. . ar vistām vaislā jaukties 892. vaislas māte, ein Muttertier, das zur Fortpflanzung gehalten wird. vaislas erzelis, das Gestütpferd Brasche. vaislas (vaisles Frauenb.) cūka, ķēve, luops N.-Peb. u. a. (kuo tur vaislai);
2) "Jung eines jeden Tiers"
Manz. Lettus; die Brut U.; der Zuwachs an Fasel und Vieh U.: divi kuce̦ni nuo vienas vaislas un nuo viena miga ņe̦mti St. n. Seifert Chrest. lI, 8. vaislas zivtiņa, der junge Fisch Brasche. tie nu sabraukuši ar visu savu vaislu, mit Kindern und Kindeskindern Bauske;
3) die Menge:
kas tādu vaislu var piebaruot? Jürg.;
4) die Gattung, die Art
U., (auch: vaisle) LKVv.: ka vaisla dzīva paliek Glück I Mos. 7, 12. Nebst li. veislė̃ "Zucht, Brut" zu viesties.
Avots: ME IV, 443
1) die Begattung; die Zucht durch Fortpflanzung
U.: tēviņi, vaislu izdarījuši, nuobeidzas Konv. 2 380. fazāni ļaujas .. . ar vistām vaislā jaukties 892. vaislas māte, ein Muttertier, das zur Fortpflanzung gehalten wird. vaislas erzelis, das Gestütpferd Brasche. vaislas (vaisles Frauenb.) cūka, ķēve, luops N.-Peb. u. a. (kuo tur vaislai);
2) "Jung eines jeden Tiers"
Manz. Lettus; die Brut U.; der Zuwachs an Fasel und Vieh U.: divi kuce̦ni nuo vienas vaislas un nuo viena miga ņe̦mti St. n. Seifert Chrest. lI, 8. vaislas zivtiņa, der junge Fisch Brasche. tie nu sabraukuši ar visu savu vaislu, mit Kindern und Kindeskindern Bauske;
3) die Menge:
kas tādu vaislu var piebaruot? Jürg.;
4) die Gattung, die Art
U., (auch: vaisle) LKVv.: ka vaisla dzīva paliek Glück I Mos. 7, 12. Nebst li. veislė̃ "Zucht, Brut" zu viesties.
Avots: ME IV, 443
Šķirkļa skaidrojumā (5)
aurības
aurības, (Sessw.), aũri, Demin. auriņi,
1) lautes Rufen, Jodeln, Heulen:
viņa nelikās pamātes aurus nemaz dzirduot MWM. VI, 637. bet visi braucēji nuoklausās vē̦tras auruos A.;
2) Brunst; = suņu kāzas, arī kaķu vilku un zaķu vaislas laiks. kaķiem tagad aurības, aures, auru, auriņu laiks AP., Brunstzeit
A. X, 2, 66. kaķiem uznāk auri, die Brunst befällt die Katzen Asp.; kaķi gāja auruos Kaudz. M. [Zu aura.]
Avots: ME I, 226
1) lautes Rufen, Jodeln, Heulen:
viņa nelikās pamātes aurus nemaz dzirduot MWM. VI, 637. bet visi braucēji nuoklausās vē̦tras auruos A.;
2) Brunst; = suņu kāzas, arī kaķu vilku un zaķu vaislas laiks. kaķiem tagad aurības, aures, auru, auriņu laiks AP., Brunstzeit
A. X, 2, 66. kaķiem uznāk auri, die Brunst befällt die Katzen Asp.; kaķi gāja auruos Kaudz. M. [Zu aura.]
Avots: ME I, 226
iedīdzināt
ìedîdzinât, hineinkeimen lassen: īpašības, kas iedīdzinātas vaislas šūnu vielā Konv. 2 3023.
Avots: ME II, 10
Avots: ME II, 10
iejāt
ìejât,
1) herein-, hinein-, einreiten;
2) einreiten, ein Pferd zum Reiten dressieren:
visi nuopūlējušies tuo iejāt LP. V, 330;
[3) "?": Silene vaislai vairs nederēja, tā bija iejāta ziemeļa vējā BW. 35143, 1].
Avots: ME II, 23
1) herein-, hinein-, einreiten;
2) einreiten, ein Pferd zum Reiten dressieren:
visi nuopūlējušies tuo iejāt LP. V, 330;
[3) "?": Silene vaislai vairs nederēja, tā bija iejāta ziemeļa vējā BW. 35143, 1].
Avots: ME II, 23
sadūķerēt
sadūķerêt,
1) fangen:
Šņauka nakti pa... ezeriņu sadūķerējis (Allasch, AP.) pašu vaislas māti Upīte Medn. laiki; "sazvejuot ar uguni" Lasd., (mit ũ ) Adiamünde; , "mit der Angel (viele Fische) fangen" Strīķi (mit ũ);
2) (das Wasser) trüben
(perf.), um Fische zu fangen N.-Peb., Nötk., Vank., (mit ũ) Serben.
Avots: ME III, 618, 619
1) fangen:
Šņauka nakti pa... ezeriņu sadūķerējis (Allasch, AP.) pašu vaislas māti Upīte Medn. laiki; "sazvejuot ar uguni" Lasd., (mit ũ ) Adiamünde; , "mit der Angel (viele Fische) fangen" Strīķi (mit ũ);
2) (das Wasser) trüben
(perf.), um Fische zu fangen N.-Peb., Nötk., Vank., (mit ũ) Serben.
Avots: ME III, 618, 619