valgums
I valgums: Landungsstelle für Fischerboote Lng.; "vieta jūŗā, nuo kur var redzēt nuoteiktas zīmes krastā" NB.; kur būs man laivu dzīt, ne savā valgumā? BW, 22744, 1.
Avots: EH II, 752
Avots: EH II, 752
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'valgums' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'valgums' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
valgums
I valgums,
1) eine Anfurt
Elv., L., U., Holmhof bei Riga, (mit al˜ ) Rutzau; die Landungsstelle für Fischerböte Bielenstein Holzb. 618, Lasd.; ein bestimmter Fischerplatz (PlKur., mit al˜ ) am Meer für die einzelnen Fischer Kurl. n. U.; ein Tal, Pass zwischen den Dünen zum Meer hin Petkunen: zveju laivas val˜gumā Janš. Nīca 5. kur būs man laivu dzīt, ne savā valgumā? BW. 22744, 1;
2) malkas valgums, ein Holzstapelplatz
U. Wenigstens in der Bed. I aus liv. vālgam "Landungsplatz", s. Thomsen Beröringer 285.
Avots: ME IV, 455
1) eine Anfurt
Elv., L., U., Holmhof bei Riga, (mit al˜ ) Rutzau; die Landungsstelle für Fischerböte Bielenstein Holzb. 618, Lasd.; ein bestimmter Fischerplatz (PlKur., mit al˜ ) am Meer für die einzelnen Fischer Kurl. n. U.; ein Tal, Pass zwischen den Dünen zum Meer hin Petkunen: zveju laivas val˜gumā Janš. Nīca 5. kur būs man laivu dzīt, ne savā valgumā? BW. 22744, 1;
2) malkas valgums, ein Holzstapelplatz
U. Wenigstens in der Bed. I aus liv. vālgam "Landungsplatz", s. Thomsen Beröringer 285.
Avots: ME IV, 455
valgums
Šķirkļa skaidrojumā (6)
ierietēt
ìeriẽtêt,
1) hinein -, hereinfliessen:
viņa acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593;
2) zufliessen (von der Milsch in der Brust, im Euter):
guovis ierietējušas;
[3) = ienākties, ietecēties: ābuoli ierietējuši Nigr.].
Avots: ME II, 58
1) hinein -, hereinfliessen:
viņa acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593;
2) zufliessen (von der Milsch in der Brust, im Euter):
guovis ierietējušas;
[3) = ienākties, ietecēties: ābuoli ierietējuši Nigr.].
Avots: ME II, 58
izgleijāties
izgleĩjâtiês, ‡
3) "sich ausgleichen"
AP.: kad zirņus saved nuo tīruma. tad izkure̦na riju un ieseŗ zirnus, lai viņiem tas valgums izlīdze̦nājas, izgleijājas: ‡
9) "sich erholen"
AP.; "izvaļāties" Heniņ.
Avots: EH I, 448
3) "sich ausgleichen"
AP.: kad zirņus saved nuo tīruma. tad izkure̦na riju un ieseŗ zirnus, lai viņiem tas valgums izlīdze̦nājas, izgleijājas: ‡
9) "sich erholen"
AP.; "izvaļāties" Heniņ.
Avots: EH I, 448
izsikt
izsikt od. izsîkt C., intr.,
1) fallen (vom Wasser), versiegen, austrocknen:
avuots izsiek Līg. jūŗa izsīkst sausa Vēr. I, 224. šī upīte ne˙kad neizsīkstuot MWM. VIII, 526. e̦ze̦rs izsīk RKr. VII, 175. izsīkusi Daugaviņa, zaļa maura pieaugusi BW. 30968. manas karstās asinis izsīkušas Vēr. II, 689;
2) fig., versiegen, schwinden:
izsika pēdējā dzīvības straumīte R. Sk. II, 109. tavs spē̦ka avuots izsika R. Sk. II, 48. krājums varēja izsīkt kâ e̦ze̦rs, kam trūkst piete̦kas Kronw. caur brandavīnu tam izsika viss labums Pantenius. kam izsicis bij pēdīgais mazumiņš Līg. viņa izsīkušajās acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593.
Avots: ME I, 796, 797
1) fallen (vom Wasser), versiegen, austrocknen:
avuots izsiek Līg. jūŗa izsīkst sausa Vēr. I, 224. šī upīte ne˙kad neizsīkstuot MWM. VIII, 526. e̦ze̦rs izsīk RKr. VII, 175. izsīkusi Daugaviņa, zaļa maura pieaugusi BW. 30968. manas karstās asinis izsīkušas Vēr. II, 689;
2) fig., versiegen, schwinden:
izsika pēdējā dzīvības straumīte R. Sk. II, 109. tavs spē̦ka avuots izsika R. Sk. II, 48. krājums varēja izsīkt kâ e̦ze̦rs, kam trūkst piete̦kas Kronw. caur brandavīnu tam izsika viss labums Pantenius. kam izsicis bij pēdīgais mazumiņš Līg. viņa izsīkušajās acīs ierietēja valgums MWM. VIII, 593.
Avots: ME I, 796, 797
riest
II riest, sich füllen Freiziņ, sich ansammeln: vē̦ruo, kâ viņu škūņi riest, sarkani ābuoli saulē briest A. Brigadere. stādiņš (pilns) riestuošas sulas JR. IV, 190. Refl. -tiês (praes. auch riežuôs), sich ansammeln, sich füllen Freiziņ: valgums acīs rietās Juris Brasa 164. salds me̦dus riešas un rit Akur. Astras 31. pateicība tanī riešas Valdis. pilna sirds ar skumjām riešas Brands 83. nezâles un pe̦lavas, kas sietam griežuoties rìešas, t. i. salasās kuopā (vgl. riest III 4 und riesties 5) virs graudiem Wolm. Gehört zu riest III.
Avots: ME III, 546
Avots: ME III, 546
tvanēt
tvanêt, -u od. -ẽju (z. B. in Nötk.), -ẽju,
1) dunstig werden
Nötk., Peddeln, Stockm.; zu Dunst werden: valgums, satveicē̦ts, iz zemes tvan Akurater Astras 54;
2) ersticken
(tr., imperfektiv) Lubn.: grūti pane̦sama smaka tvanē Nötk.;
3) auch tvanuôt (neben tvanēt) Meiran, vibrieren (von der Luft bei heissem Wetter
Meiran): ausīs skaņas vēl tvan MWM. VII, 616. man ausīs tvanēt tvan 527. mums brīvība mūzikā tvan 700. pa visu sidrabs tvan Zalktis I, 6.
Avots: ME IV, 288
1) dunstig werden
Nötk., Peddeln, Stockm.; zu Dunst werden: valgums, satveicē̦ts, iz zemes tvan Akurater Astras 54;
2) ersticken
(tr., imperfektiv) Lubn.: grūti pane̦sama smaka tvanē Nötk.;
3) auch tvanuôt (neben tvanēt) Meiran, vibrieren (von der Luft bei heissem Wetter
Meiran): ausīs skaņas vēl tvan MWM. VII, 616. man ausīs tvanēt tvan 527. mums brīvība mūzikā tvan 700. pa visu sidrabs tvan Zalktis I, 6.
Avots: ME IV, 288
valgs
II valˆgs Arrasch, C., Golg., Jürg., KatrE., Kl., Kr., Mahlup, Meiran, Ogershof, Ramkau, Saikava, Schwanb., Sessw., valˆgs 2 MSil., val˜gs Segewold, feucht Salis, U.: valga zeme Ramkau, valgs siens ebenda. valga drēbe U. valgajās smiltīs U. b. 42, 41. valgajā nakts gaisā Dz. V. gabals valgas, smaršīgas maizes Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 23. valgām lūpām Stari II, 937. valgas acis Blaum. - Subst. valgums Aahof, Alswig, Daugeln, Fehsen, Golg., Heidenfeldt, Kl., Lubn., Mar., Meselau, N.-Laitzen, Odsen, Ramkau, Schwanb., Selsau, Serben, Sermus, Sessw., Tirsen, Wolmarshof, vàlgums Nötk., valˆgums 2 MSil., Naukschen, Rothof, Schwitten, val˜gums A.-Autz, Dunika, N.-Bergfried, Neuenb., Wrangelshof, die Feuchtigkeit U., AP., Bers., Kalzenau, Lennew., Meiran, Salis, Siuxt, Stockm., Ubbenorm, Warkl.: kājas... slapa... vasaras rīta valgumā Janš. Mežv. ļ. I, 65 f. tu esi pa˙visam sausā; ieņem nu vēl valguma (trink noch eins)! Golg. Nebst pavalˆga (s. dies), ve̦lgs, velgt, vilgans; zu li. vìlgyti "anfeuchten", apr. welgen "Schnupfen", poln. wilgnąć "feucht werden", r. волóга "Flüssigkeit", ahd. welc "feucht" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 306, Ttautmann Wrtb. 358, Brückner KZ. XLV, 104.
Avots: ME IV, 454
Avots: ME IV, 454