valodnieks
valuôdniẽks,
1) einer, der viel spricht, ein Zungendrescher
L., U., C., PS.; wer Gerüchte verbreitet, ein Verleum der Zvirgzdine: vedekliņa valuodniece (Var.: lielvaluode), tā (sc.: māli) runāt sarunāja BW. 665, 1. valuodniece (Var.: valuodnīca), bāliņ, tava līgaviņa: kuo ar mani nuorunāja, steidz citiem pastāstīt 9024. sievas ir valuodnieces L., die Weiber haben eine lange Zunge;
2) der viele Sprachen kann
St.; der Sprachforscher, Linguist˙*
Avots: ME IV, 462, 463
1) einer, der viel spricht, ein Zungendrescher
L., U., C., PS.; wer Gerüchte verbreitet, ein Verleum der Zvirgzdine: vedekliņa valuodniece (Var.: lielvaluode), tā (sc.: māli) runāt sarunāja BW. 665, 1. valuodniece (Var.: valuodnīca), bāliņ, tava līgaviņa: kuo ar mani nuorunāja, steidz citiem pastāstīt 9024. sievas ir valuodnieces L., die Weiber haben eine lange Zunge;
2) der viele Sprachen kann
St.; der Sprachforscher, Linguist˙*
Avots: ME IV, 462, 463