kâpinât (li.
kopìnti) [Drosth., Lautb., Dond., Wandsen], caus. zu
kâpt,1) steigen machen, steigen lassen: es tai kŗautu uolu ve̦zmu, le̦dus kalnu kāpinātu BW. 9203.
pret kalniņu kāpināju (puišus) 12739.
nedrīkstēju ruoku duot, ne nuo zirga kāpināt 14297;
2) vēžus kāpināt, Krebse mit dem Kescher fangen, sie durch eine Lockspeise in den Kescher locken, steigen lassen;3) * steigern: balsi Vēr. I, 1076.
viņa ir kāpināta miesas spē̦ka nevarība A. XX, 320.
Avots: ME II,
193