Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'varīgi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'varīgi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

varīgi

varîgi: siens kalta v. (stipri) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 758


varīgi

varîgi, Adv., sehr U., N.-Rosen n. FBR. VIII, 27: varīgi labs piens FBR. VIII, 48. nav varīgi liels, er ist nicht sehr gross U.

Avots: ME IV, 478, 479

Šķirkļa skaidrojumā (9)

mazsvarība

mazsvarĩba ,* gewichtlos, unbedeutend: mazsvarīgs jautājiens Stari II, 558. mazsvarīgi sīkumi Apsk. v. J. 1905, S. 152.

Avots: ME II, 574


pāršķiebt

pãršķiebt, tr., verzerren, verziehen: muti, lūpas, ģīmi. [pāršķleba seju, sagrīļuojās un nevarīgi atkrita krē̦slā Leijerk. II, 135].

Avots: ME III, 181


pārvarīgs

pãrvarîgs, übermächtig: pārvarīgie dievi U. b. 43, 42; pārvarīgā nakts R. Sk. II, 81. [zvaigznes... spuocīgi lielas, pārvarīgas Veselis Tīr, ļaudis.]

Avots: ME III, 186


plezdināt

plezdinât, schwingen (vēcināt) Dunika: p. spārnus. viņš nevarīgi plezdināja abas ruokas Turg. Pav. ūd. 127. Refl. -tiês,

1) mit den Flügeln schlagen
Dunika: gailītis sasietām kājiņām plezdinuoties pabeņķē Pas. I, 328;

2) flattern:
karuogs plezdinājās virs jumta Dunika. Zu li. plezdénti "mit den Flügeln schlagen", plestenu "quatio" RFB. LXV, 320; vgl. auch pledinât.

Avots: ME III, 338


saskaits

saskaits,*

1) das Aufgezähite, die Liste, das Verzeichnis:
mūsu vārdu saskaitā izlaisti divi svarīgi vārdi Austr.;

2) die Summe
K.

Avots: ME III, 730


svarīgs

svarîgs: svarīgi (smagi) lini Oknist, Ramkau, Sonnaxt. svarīga gaļa, - nuo tre̦knas cūkas Kand. kad ve̦cs cilvē̦ks ir s., tad viņam grūti ir staigāt Seyershof. viens tâ svarīgi ("smagi") brien pa sniegu ebenda.

Avots: EH II, 612


svarīgs

svarîgs, schwerwiegend, (ge)wichtig, gewichtvoll: lini būtu labi un svarīgi LP. Vl, 126. nabagam visas kules svarīgas nuo ze̦lta 600. svarīga lieta, eine wichtige Sache, Angelegenheit. Subst. svarîgums, das Schwerwiegendsein; die Wichtigkeit: rudens bija viņam devis savu svarīgumu Vēr. 1903, S. 19. viņiem izskaidruo žē̦lastības svarīgumu A. 1899, S. 89. šī brīža svarīgums un svinīgums Janš.

Avots: ME III, 1143


trizuļot

II trizuļuôt,

1) = vizuļuôt, funkeln Bers., Schwitten, Wid., funkelnd zittern, flimmern Sessw., kräuseln Zeif: III, 3, 197: karstās vasaras dienas gaiss trizuļuo Lubn., Alksn.-Zund. vārpas vē̦smā trizuļuo Aus. I, 11;

2) "?": nevarīgi trizuļuoja... zvana sitieni Brigader Daugava I, 1217. dažādā stiprumā trizuļuojuošais... mūzikas viļņuojums Veselis Tīr. ļaudis. uz sejas re̦dz tūdaļ tam trizuļuojam Bārda Zem. d. 248.

Avots: ME IV, 239


tvarīgs

tvarîgs (Neologismus?) "?": tvarīgi gle̦znuotuo dāmas portretu IMM. 1936, 751.

Avots: EH II, 710