Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'varīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'varīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

čavarīgs

čavarîgs, geschwätzig AP.: čavarīga vecene.

Avots: EH I, 286


mazvarīgs

mazvarîgs, macht-, kraftlos: viņš kļuvis mazvarīgs Druva II, 4360.

Avots: ME II, 575




nevarīgs

nevarîgs, unvermögend, kraftlos, schwach, hinfällig: mans tē̦vs ir ve̦cs un nevarīgs Kaudz. viņš tuop ar˙vien ve̦cāks un nevarīgāks A. XV, 107.

Avots: ME II, 738


pārvarīgs

pãrvarîgs, übermächtig: pārvarīgie dievi U. b. 43, 42; pārvarīgā nakts R. Sk. II, 81. [zvaigznes... spuocīgi lielas, pārvarīgas Veselis Tīr, ļaudis.]

Avots: ME III, 186


patvarīgs

patvarîgs, willkürlich, eigenmächtig.

Avots: ME III, 126



svarīgs

svarîgs: svarīgi (smagi) lini Oknist, Ramkau, Sonnaxt. svarīga gaļa, - nuo tre̦knas cūkas Kand. kad ve̦cs cilvē̦ks ir s., tad viņam grūti ir staigāt Seyershof. viens tâ svarīgi ("smagi") brien pa sniegu ebenda.

Avots: EH II, 612


svarīgs

svarîgs, schwerwiegend, (ge)wichtig, gewichtvoll: lini būtu labi un svarīgi LP. Vl, 126. nabagam visas kules svarīgas nuo ze̦lta 600. svarīga lieta, eine wichtige Sache, Angelegenheit. Subst. svarîgums, das Schwerwiegendsein; die Wichtigkeit: rudens bija viņam devis savu svarīgumu Vēr. 1903, S. 19. viņiem izskaidruo žē̦lastības svarīgumu A. 1899, S. 89. šī brīža svarīgums un svinīgums Janš.

Avots: ME III, 1143


tvarīgs

tvarîgs (Neologismus?) "?": tvarīgi gle̦znuotuo dāmas portretu IMM. 1936, 751.

Avots: EH II, 710


uzvarīgs

uzvarīgs in Texten des 17. Jahrh. (s. IMM. 1934 I, 430 und FBR. XVIII, 173) und Dünsb. Vecie grieķi I, 161, besiegend, siegreich.

Avots: EH II, 738


varīgs

varîgs,

1): "spējīgs" Frauenb.; v. uz kuo "ļuoti spējīgs uz kuo" Wallhof n. FBR. XVIII, 17: zirgs v. uz ēšanu ebenda 18. v. ("vare̦ns") dziedātājs Linden in Kurl. v. ("vare̦ns") ābuoliņš Grob. v. zibsnis ... vēl varīgāks spēriens Aps. J. Raksti I 2 , 112. tas pūķis ir v. Blaum. Raksti VIII 4 (1937), 182. kule paliek varīga BielU. "der Bettelsack wird voller Schätze".

Avots: EH II, 758


varīgs

varîgs,

1) vermögend, bei Kräften
U., Zaravič, C., Erlaa, Saul.: varīgs vīrs. kamē̦r bija varīgs, so lange er bei Kräften war U.;

2) mächtig, gewaltig
Zvirgzdine: dievs ir varīgs;

3) möglich
Für. I.

Avots: ME IV, 479


visvarīgs

visvarîgs Pas. IX, 483, allmächtig.

Avots: EH II, 790

Šķirkļa skaidrojumā (8)

bērslītis

bẽslītis Ceļi III, 124, etwas Nichtiges, Schwachliches (niecīgs, nevarīgs).

Avots: EH I, 217


ieiet

ìeiet,

1): izpriecāties pa dārzu, cik iegāja (so viel man nur wollte)
Pas. II, 380. rauduot jam iegāja prātā (kam in den Sinn) stabulīte VIII, 281. ar māju ieiešanu (mit dem Verpfändetwerden) bankā tik drīzi neveiksies Janš. Dzimtene III2, 56; ‡

2) = ieviestiês Seyershof: nu jau tās luopu sugas ir iegājušas. Refl. -tiês,

1): kad ieietas, kājas labi luokās Auleja;

2) = ìenãktiês 1: uogas iegājušās Kaltenbr. pēc rudzu zieda sāk rudziem ie. grauds AP.; ‡

4) man ieietas Saikava, ich werde müde:
man iegājās ir līdz kūtīm aizejuot;

5) = lèktiês 2 PV.: nuo vakarējās saraušanās darbā man ir iegājies: e̦smu stīvs un nevarīgs;

6) = ieil˜gt PV.: man šī slimība ir iegājusies.

Avots: EH I, 516


lēpis

lêpis [auch Kr., PS.],

1) gew. vakara lēpis [li. lėpis dass., s. Būga РФВ. LXXI, 57], Nachtschwalbe, Nachtschatten, Hexe, Ziegenmelker (caprimulgus europaeus);
vakara lêpis, die Fledermaus Burtn., [Kurl.];

2) der Taugenichts, Tölpel:
vai tu, lēpi, neiesi pruojām! MWM. VIII, 13;

[3) "nuosmurgājies, nevarīgs puika jeb bē̦rns, kas vēl rāpus iet" Morizberg].

Avots: ME II, 461


ļēpuris

ļê̦puris 2 Lems., Wainsel "nelāgs, vājš nevarīgs kustuonis": tas ļ. nav ne˙kāds luopa suns.

Avots: EH I, 772


mazsvarība

mazsvarĩba ,* gewichtlos, unbedeutend: mazsvarīgs jautājiens Stari II, 558. mazsvarīgi sīkumi Apsk. v. J. 1905, S. 152.

Avots: ME II, 574


neļoms

neļuoms: "nevarīgs, ne visai ve̦se̦ls"; unfähig Wessen.

Avots: EH II, 15


piemest

pìemest,

1) zu-, hinzuwerfen; zuwenden, zuteilen; zu einer Kollekte beitragen
U.; hinzufügen: kalpam pie algas piemest Kav. ziņnesis piemeta pirkstus pie ce̦pures Poruk V, 277. kas liels un svarīgs - gribē̦tuos vēl piemest Juris Brasa 169;

2) vollwerfen, werfend anfüllen:
tik˙pat te̦k straujupīte, i[r] pieme̦sta žagariņu BW. 8972;

3) vorwerfen
Wessen: piemest nedarbus, Unarten vorwerfen MWM. v. J. 1903, S. 653. bāliņš man maizi deva, ik dieniņas pieme̦zdams (Var.: pārme̦zdams) BW. 18952, 1 var. In Mar. piemest, in unangenehmer Weise an etwas erinnern: viņš man arvienu pieme̦t manu ve̦cuo brūti. man piemeta bāleliņi šuo vietiņu, tuo vietiņu; es aizgāju tai vietā, brāļi ceļa nezināja BW. 8892, 2. Refl. -tiês,

1) sich anlehnen, anstossen, berühren:
zars piemetas pa reizei viegli pie luoga rutīm Blaum. st.3. pūra nesējiem pūrs nuo klēts tâ jāizne̦s, ka tie ne˙kur nepieme̦tas BW. III, 1, 29. p. pie durīm, anklopfen Dond.;

2) überfallen:
slimība pieme̦tas, man erkrankt. viņam pieme̦tusies sirds kaite. kas nuo tāses vīzes pin, tam kaškis pieme̦tas Etn. II, 187. Sprw.: nelaime lai labāk pieme̦tas (soll lieber heimsuchen) cilvē̦kiem, nekâ luopiem;

3) sich niederlassen:
piemeties, kur nu redzi brīvu vietu! Poruk III, 283. man vajaga vietas, kur ziemu piemesties Blaum. Pie skala uguns 156. pie radiem ne˙kādas piemešanās man nebij Kaudz. M. 17;

4) sich dranmachen:
viņš viņai piemeties klāt, er hat sich an sie herangemacht Kav. sāks vai vēl piemesties par brūtgānu! Alm. Kaislību varā 52;

5) gefüllt, besetzt werden:
ābuoli pieme̦tušies tārpu. kuoki pieme̦tušies putnu;

6) einander Vorwürfe machen:
es dzē̦rājs tautu dē̦ls, man dzē̦rāja līgaviņa; nevarēja piesamest (Var.: piemesties) viens uotram dzīvuojuot BW. 26970.

Avots: ME III, 271, 272


zibsnis

zibsnis,

1) der Blitz
U., Bauske, Bers., C., Dubena, Golg., Gr.-Buschh., Jummardehn, Kaltenbrunn, Kl., Lös., Lubn., Meiran, Memelshof, N.-Schwanb., Ogershof, Oknist, Saikava, Sessw. u. a. (unbek. in Burtn. u. a.): zibšņus me̦t uozuolā BW. 33700. zibšņa ātrumā Pas. VI, 485. zaķis aizgāja kâ zibsnis Lös., Saikava. patrōnam vai zibsni acis me̦t Juris Brasa 498. zibšņuos un lietus gāzienuos Apskats v. J. 1903, S. 353. uguns vien šķīda un zibšņi staipījās uz visām pusēm Vīt. 50. kuo zibšņiem zibat? Druva I, 22. kaut man debess zibšņi būtu, zibšņu pātagu es vītu Jauna raža IV, 62. varīgs zibsnis Aps. J. Kaimiņi 20;

2) ein leicht aufbrausender Mensch
Gr.-Buschhof: tādam zibšņam nevar ne vārda pateikt;

3) starkes Bier:
uztaisīja tādu zibsni, ka visi ātri nuoreiba Gr.Buschhof.

Avots: ME IV, 717