Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'varis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'varis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

dievaris

[dievaris BW. 18879, 6 var. (aus Kandau), = dieveris.]

Avots: ME I, 484

kalavaris

kalavaris BW. 19186, 6 var., anscheinend gleichbed. mit ke̦lavainis (s. dies) und damit zusammenhängend.

Avots: ME II, 140

mievaris

mievaris [?], der Deckel eines Kessels Apšciems.

Avots: ME II, 657

patvaris

patvaris, patvars A. v. J. 1885, S. 212, der Eigenmächtige, der Despot: netaisnajam patvarim Aps. VI, 39.

Avots: ME III, 126

pilnvaris

pil˜nvaris,* der Bevollmächtigte: saeimā viņa pilnvaris pārmeta muižniekiem Pavas. Jāņa Latv. tauta XI, 1, 16. viņš mans pilnvaris būs Dünsb. Par. 96.

Avots: ME III, 216, 217

rudvaris

rudvaris, Kupfer: svece dega rudvarīša lukturī (Var.: rudā vara lukturī) BW. 23622 var.

Avots: ME III, 555

I varis Serbigal n. FBR. IV, 62, indekl., = vare̦ns: varis kungs, runātājs, dziedātāja. Erstarrter nom. s. masc. gen. part. prs. act. von varêt, oder ein gen. s. von einem i- Stamm *vars "vara"? par (in Meiran auch: ar) varis Bers., Lubn., Meiran, mit Gewalt, um jeden Preis.

Avots: ME IV, 478

varis

II varis (li. dial. varis Miežinis) Ev., das Erz. Zu vaŗš.

Avots: ME IV, 478

visvaris

‡ visvaris Ciema spīg. 272, ein alles Könnender.

Avots: EH II, 790

Šķirkļa skaidrojumā (1)

vāvere

I vãvere (li. voverė´ "Eichhömchen"),

1) auch vāveris Manz. Lettus, L., U., RKr. VIII, 86, (mit ã ) Bl., vāvaris. Fischer 61, vāveriņš RKr. VIII, 86, L. Aw. 1855, No 5, Demin. verächtl. vãve̦rē̦ns, das Eichhörnchen (sciurus vulgaris
L.): Sprw. manīgs kâ vāvere RKr. VI, 951 ak tu skaistais vāveriņš, duod man tavu kažuociņ[u]! BW. 31919, 3 var. (aus Ruj.). vāverīte kuplastīte 2347. dze̦nāja pa priedītēm vāve̦rē̦nu Janš. vāveres pa vē̦de̦ru lē̦kā (PS.) od. dancuo (LP. VI, 248), vom Gefühl heftigen Hungers gesagt;

2) vāverīte, eine Eichhornpelzmütze
Bielenstein Holzb. 594: man bij četras ce̦purītes: bij caunīte, bij banīte, sescenīte, vāverīte BW. 5645, 1. Zu li. dial. voveris (plur. vóveres), vėverìs oder vaiverė˜, apr. weware, aruss. вѣверица, kymr. gwywer, npers. varvarah, ae. ácweorna "Eichhörnchen", lat. viverra "Frettchen" u. a., s. Pictet KZ. VI, 189, Leskien Nom. 267, Büga PФB. LXXV, 153, Trautmann Wrtb. 856, Ehrlich gdech. Beton. 128 f., Boisacq Dict. 1089, Persson Beitr. 5002 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 287 f. - Vielleicht zur Wurzel u̯er- "biegen, drehen", s. Donum natal. Schrijnen 4021 resp. Persson 1. c.

Avots: ME IV, 512