Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vasarāja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vasarāja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

vasarāja

vasarāja L., Arrasch, Bers., KatrE., Kl., Nötk., Ogershof, vasarajs (li. vasarójis "Sommerfeld") U., Spr., Warkl. n. FBR. XI, 102, Bers., C., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., Lubn., Mahlup, Meiran, Memelshof, Oknist, Salis, Schujen, Schwanb., Sehren, Sessw., Sonnaxt, Wolm., vasarēja Frauenb., Nigr., Siuxt, Plur. vasarāji U., Dunika, Erlaa, Ogershof, Saikava, Widdrisch, vasarēji U., das Sommergetreide: vasarājas sējumi Kaudz. Vecpiebalga 13. pa vasarājas laukiem Janš. Dzimtene ² I, 140. saritinātie vasarājas klēpji Bandavā I, 195. vasarāja nīkst nuost Precību viesulis 5. - vasarāji Glück "Sommerfrüchte": maize ar vasarājiem (vasaras augļiem 16, 1; in der deutschen Bibelübersetzung: Feigen) II. Sam. 16, 2.

Avots: ME IV, 484, 485

Šķirkļa skaidrojumā (11)

auzājs

àuzājs, aûzãja ² Janš., auzaine, àuzaita, àuzaite, Haferstoppel, das abgeernte Haferfeld. Plur. àuzāji, Haferstroh, Haferstoppel: vasarājas salmus sauc vienkārši par miezājiem, auzājiem Etn. III, 73.

Avots: ME I, 231

cisas

cisas,

1): uz cisām ir labāka gulēšana kâ uz salmiem Strasden;

2): cisas meklēt, cisās iet, zu Bett gehen
Ar.;

3): auch Janš. Līgava II, 298; cisas, lycopodium (?) Dunika, OB.; ‡

4) das Stroh
(sing. cisa, der Strohhalm) Auleja, Kaltenbr. (hier vorzugsweise Roggenstroh), Pilskalne, Warkl., Zvirgzdine: vasarāja cisas Auleja. uz cisu šķūni Pas. IX, 343. tie (dort) stāv cisas; pajem vienu cisu V, 200 (aus Preiļi; ähnlich VII, 404); ‡

5) cisa, Riedgras
Ahs. Nach Sehwers KZ. LIV, 2 zu kàisît.

Avots: EH I, 275

ķirpa

I ķir̃pa,

1): auch (mit ir̂ ² ) Lems.; siena ķir̂pa N.-Laitzen, (mit ir̂ ² ) Lemb., (mit ir ) Alswig, Fehteln, Kremon; ein länglicher Heuhaufen
(mit ir̂ ² ) AP., Kegeln, Orellen, Ruj., (mit ir̃ ) N.-Peb., Serbig., Trik., Wolm.; siena, ābuoliņa kirpa Heidenfeld; linsē̦klu ķir̂pa Saikava; labības ķir̂pa Fest.; vasarāja ķir̂pa (auf einem länglichen Gerüst, wie ein zārds) Adsel, Meselau, Prl., Sessw., (mit ir ) Laud.; siena ķir̂piņa Fest.; eine längliche, mit Stroh und Sand bedeckte Gemüsemiete (mit ir̂ ) Kaltenbr., (mit ir̂ ² ) Orellen;

2): ein Gerüst zum Trocknen von Klee oder Sommergetreide
(mit ir̂ ² ) Ramkau.

Avots: EH I, 704

mieznājs

mìeznãjs Bers., Smilt., das Gerstenfeld: jūsu zirgi miezājā BW. 10569, 3 var. - Der Pl. mìezãji, Gerstenstoppeln, Gerstenstroh Smilt.: vasarājas salmus sauc vienkārši par "miezājiem", auzājiem"... Etn. III, 73 (aus Wohlfahrt).

Avots: ME II, 657

nācināt

‡ nãcinât Dunika, (abgepflückte Früchte in der Sonne haltend) reifen machen: nācinātas uogas nav tik garšīgas. īsti nuonākuse vasarāja vis˙cauri gan nebija, bet gaidīt un n. (vollständig reifen lassen) nebija vairs laika Janš. Mežv. ļ. II, 343.

Avots: EH II, 7

nonākt

nùonãkt,

1): īsti nuonākuse vasarāja ... gan nebija Janš. Mežv. ļ. II, 343. zirņi, labība, uogas jau nuonāk(st) Grob.;

2): (fig.) kâ nu tâ var n., ka nav ne drēbju gabaliņa mugurā! Kand. nuonācis nuo grauda, nuonācis grūtuos apstākļuos Vank.;

3): gaida savu māmuļīti ... atte̦kam; sīkas uolas vien nuonāca, māmuļīte nenuonāca BW, 4244 var. Refl, -tiês, ‡

2) reif werden
Frauenb., Iw.

Avots: EH II, 71

pārkaras

pãrkaras [Vank.], pãrkari Mar., [Dricē̦ni, Rutzau], die Uberhängsel von zusammenhängenden Ruten über Heu-, Kornhaufen und über Dächern zum Schutz gegen den Wind: auzu gubas ar pārkarām nuoklātas Blaum. purā metu siena kaudzi, tai pārkaru nevajaga BW. 7445. Der Sing. pãrkars*, der Vorsprung: viņš steidzās uz klinšu pārkaru Laura 8. [Der loc. pl. pārkaruos und instr. pārkarām auch adverbiell (= pãrkaru): vasarājas statiņām pārkaruos stāv tām pārsviestie, tievgaļuos sasietie krūmāji Drosth.]

Avots: ME III, 159