vauskāt
vauskât, -ãju, schwatzen, räsonnieren: ta ta nu vauskā, ka nevar ne˙maz apklausīties, der räsonniert (schwatzt) derartig, dass man es gar nicht mehr hören mag Mag. XIII, 3, 66.
Avots: ME IV, 487
Avots: ME IV, 487
'vauskāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: