Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vazaņķis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vazaņķis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

vazaņķisks

vazaņķisks "?": ar augstām un vazaņķiskām algām Veselis Saules kapsēta 85.

Avots: ME IV, 488

Šķirkļa skaidrojumā (10)

dzīvs

dzîvs (li. gývas).

1) lebendig, frisch, wach
L.: Sprw. par dzīvu duod vairāk nekā par mirušu. pārbijās, ka vai dzīvs būtu zemē ielīdis Dīcm. pas. I, 23. tie mūs dzīvus aprīs LP. VI, 1, 31. dzīvs būsi gan, es wird dir nichts schaden U. dzīva uguns, lebendiges Feuer; dzīvs vējš, ein frischer Wind;

2) ganz, heil, unverletzt:
dzīvi rudzi U., dzīva labībiņa BW. 33299, 1. heiler (ungemahlener) Roggen, Korn; dzīvi (heile) zari egļa galdam Neu- Schwnb. dzīvi kaļķi. ungelöschter Kalk U.; dzīvu zemi atstāt. einen Teil des Landes ungepflügt lassen U.; pirksts vēl dzīvs palika, der Finger blieb unverletzt U.;

3) sonstige Fälle übertragener Bedeutung:
dzīva patiesība, lautere Wahrheit; kâ par dzīvuo nelaimi dunduri gluži kuoduši nuost Upīte Medn, laiki 161. juo dzīva nāve (der gewisse Tod) man nabagam Laps. - kūm. 135. kam viņam maksāt dzīvu naudu (baares Geld) LP. VI, 1. 180. dzīvs milzis uodu. ein Mückenschwarm Siuxt; dzīvus taukus ēst, blosses Fett essen Schwitten. Adv. dzīvi, dzīvā: tâ me̦luoja dzīvi tas vazaņķis Laps. - kūm. 116. sapņuoja dzīvā A. XII, 441. träumte in wachem Zustande. [Zu apr. acc. s. geīwan. slav. živъ. ai. jīvà-ḥ, la. vīvus, got. qius. ir. beo, kymr. byw "lebendig" u. a.; vgl. Stokes Wrtb. 165, Walde Wrtb. 2 846 f., Boisacq Dict. 120 unter βίος, Trautmann Wrtb. 76.]

Kļūdu labojums:
einen Teil = bei schlechtem Pflügen einen Teil

Avots: ME I, 560

nezaņķis

nezaņ̃ķis,

1) der Vielfrass, Fressack:
kas nu tādu nezaņķi piepildīs? vedējs iegāzis nezaņķi kopā LP. VI, 34;

2) der Pfuhl, das Höllenfeuer:
tevi nu gan tai nezaņķī ceps Ulpisch. [Aus nesaņķis mit dem z von vazaņķis?]

Avots: ME II, 741

plukata

plukata, comm., plukats, ein Habenichts, ein Lump U., ein Zerlumpter: puisi, pulsi, plukatiņ (Var.: pluskataini, kankardanci, kankarīti, skarainīti u. a.), nenāc meitu pulciņa! meitas tevi kājām spēra, suņi draiskas dricināja BW. 20430, 5. kas nu tādam plukatam naudu aizduos? C. katram plukatam, kas uz parādu vien dzīvuo Stāsti Kraukj. kr. 7. tu plukata, tev ne˙kā nav pie dvēseles! Dond. plukats un vazaņķis Mag. II, 3, 45. - Der Pl. plukatas, Lumpen: ubags dancuo, ka plukatas le̦c gaisā Sassm. Zu plukt.

Avots: ME III, 355

pussēdu

pussê̦du Spr., pussê̦dus Ahs., Grünh., pus˙sêdu(s), Adv., halb sitzend: meita atlaidās pussē̦du spilvenī Vēr. II, 646. vazaņķis uzcēlās pussē̦dus A. XI, 569. (viņš) mēģināja celties un bija jau pussē̦dus Janš. Dzimtene V, 205.

Avots: ME III, 434

ridāt

ridât, -ãju U., Dond., ridêt, -ẽju, U., Wandsen, Rojen, tr., wegräumen, zur Seite schaffen: es sākšu tūliņ ridāt savas mantas Dond. muodinās šuo augšā, lai ridē̦tu nūju nuo kājām LP. IV, 9; ridât "ordnen, zubereiten" Nötk. Refl. -tiês,

1) ridâtiês, kramen, ordnen
Trik., Serben n. U., MSil.: tā (saimniece) ridājās savā istabā Lautb. Luomi 181;

2) ridâtiês, sich mit unangenehmen Dingen abgeben
Katzd.;

3) sich davonmachen, fortgehen ("sich packen"):
lai visi citi ridējas nuo baznīcas laukā LP. V, 156. lai tikai ridējuoties nuo durvīm nuost LP. VI, 156. visi miruoņi ridēsies pruojām VII, 233. kad vazaņķis vēl tad neridē̦tuos pruojām A. XI, 574;

4) ridâtiês, sich aufmachen, sich rüsten (zu einer Reise od. Arbeit)
Nötk. ridies žiglāk! Wandsen. Vgl. rida.

Avots: ME III, 522, 523

skrandains

skrañdaîns, lumpenartig, voll Lumpen U., zerlumpt: skrandainas drēbes A. XI, 569. skrandains vazaņķis Vēr. I, 1275.

Avots: ME II, 887

vazanka

vazanka L., U., Golg., (mit añ) AP., C., PS., Wolm., comm., vazaņķis Brasche, Ascheraden, Bers., Doud., Frauenb., Katzd., Kl., N.-Bartau, Nigr., Selg., Sermus, Siuxt, Stockm., Widdrisch, (mit aņ̃ ) Dunika, Līn., Salis, ein Herumtreiber, ein Strolch: bezdarba ļaudis un vazaņķi Vēr. I, 906. šā brūte e̦suot palikuse vazaņķe LP. VI, 310.

Avots: ME IV, 488

viņpasaule

viņpasaũle,

1) das Jenseits (im Gegensatz zum Irdischen, Zeitlichen);

2) ein entfernter, unbekannter Ort, ein solches
Land: diez nuo kādas viņpasaules tāds vazaņķis te atkūlies! Frauenb.

Avots: ME IV, 601

zalaņķis

zalaņ̃ķis Frauenb., (mit àņ ) Weissenstein, ein Faulpelz: tas ir tīrais zalaņķis! Weissenstein. Vgl. (zur Bildung) vazaņķis.

Avots: ME IV, 683