Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'veķēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'veķēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

apveķēt

apveķêt,

1) ein wenig mit der Hand abprügeln
Bauske;

2) aufessen
Trik.: a. visu sviestu.

Avots: EH I, 125


atveķēt

atveķêt,

1) zurückschlagen
Vīt.: kad man sita, tad atveķēju dūšīgi pretim;

2) wiederholt schlagend, hauend stumpt machen
Vīt.: a. cirvi, lāpstu, grūstevi. cirvim zuobi atveķē̦ti. Refl. -tiês, von wiederholtem Schlagen, Hauen slumpf werden Vīt.: lāpstai gals atveķējies, pa akmeņiem ruokuot.

Avots: EH I, 179


ieveķēt

[ìeveķêt, ein wenig durchprügeln Sissegal.]

Avots: ME II, 87


noveķēt

[nùoveķêt, durchwalken, durchprügeln Wid.]

Avots: ME II, 884


saveķēt

saveķêt (unter saveķuôt),

1): auch Lis.; Schläge versetzen, verprügeln:
saveķē viņu labi! Dond. s. kam pa muguru Lems., Serben;

2) = sakaûstît 1, verkeilen
Lis.: s. vecuo mucu.

Avots: EH XVI, 464


sazveķēt

sazveķêt, tüchtig schlagen, durchprügeln: viņš man krietni sazveķēja pa galvu Ramelshof, Neuenburg.

Avots: ME III, 798


uzveķēt

uzveķêt,

1) aufstreichen, aufschmieren:
uzveķēt labi daudz sviesta uz maizes Wolmarshof;

2) Schläge versetzen:
uzveķēt kam pa muguru.

Avots: ME IV, 397



veķēt

veķêt,

1): auch KatrE., Lems.;

3): auch AP., Lems.;

4): auch Lems.

Avots: EH II, 768


veķēt

veķêt, -ẽju,

1) schlagen, prügeln
U., Ahswicken, AP., Bers., C., Dond., Festen, Grünh., Jürg., Kaltenbrunn, Lis., Nötk., Ogershof, Pankelhof, Salis, Salisb., Sehren, Serben, Stenden, Wandsen, Wessen, Wolm. (unbek. in Dond., Dunika, Saikava, Schwanb., Selg.); "weich schlagen" (wie ein kleines Kind mit den Händchen) Vīt.; zusammenschlagen (z. B, den Estrich in der Riege) U.: sākuši ar... buozēm veķēt LP. VI, 55. braucējs tuos ar dūri veķējis VII, 489. veķēju pa muguru Stenden. apcilāju vāli un tad veķēju vaļā Latv. sāka... veķēt ar abām ruokām pa(r) galvu un seju Blaum. zvirbuļi uz reiz bij viengubu un cirta, un veķēja Plūd. Izglītība II, 175. veķēt linus Karls., Flachs schwingen;

2) werfen
Bers., Kalzenau;

3) (Butter) dick aufstreichen
Wolmarshof;

4) schluckend, grosse Bisse nehmend essen Sehren.
Erinnert an li. privikė´ti "primùšti" Jušk. LD., No 15124.

Avots: ME IV, 525, 526



zveķēt

zveķêt, -ẽju, = veķêt, zvetêt, (wiederholt Frauenb.) schlagen, prügeln A. - Ottenhof, Erlaa, Salis, Schibbenhof, Widdrisch.

Avots: ME IV, 769

Šķirkļa skaidrojumā (2)

boze

I buõze, auch buozis Etn. I, 138,

1) der Stock, Knüttel, die Keule
[in dieser Bed. mit in Ruj., Bächhof, um Libau, Dond., Grünwald, Roop, Ronneb., Muremois]: sākuši ar savām buozēm veķēt LP. VI, 55. ja tu nebūsi mierā, tad meklēšu buozi Bers., Fest.;

2) die Schnellwage
U.;

3) der Weberbaum
(in Oberkurl. unterscheidet man priekš - und pakaļboze und krūšu buoze, vgl. buomis);

4) der Kopf in der Kindersprache:
sasitīsi buozīti;

5) buoze oder buožu kuoks, ein gekappter Bienenbaum im Walde;
buožu zīme, die Hausmarke an einem Bienenbaum Bielenstein H. 197, 208. Zu li. búožė "der dicke, gewichtige Teil an der Schnellwage, das Schlagholz am Flegen, der Kopf an der Stecknadel" [und le. bauze; s. Persson Beitr. 257 f. und 465, Mahlow AEO. 119 und Būga LM. IV, 435].

Avots: ME I, 362, 363


ievieķēt

I ìevieķêt, [wahrnehmen Nieder - Kulr.]: bojas mē̦dz arī apgaismuot, lai miglās varē̦tu ieveķēt Konv. 1 262.

Avots: ME II, 90