Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'vecīgs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'vecīgs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

pavecīgs

pavecîgs, ältlich, etwas alt: pavecīgs vīrs BW. III, l, S. 48. pavecīgs puisis LP. VII, 72.

Avots: ME III, 134

vecīgs

vecîgs Etn. III, 165, AP., Arrasch, Dond., Erlaa, Golg., Jürg., Memelshof, PS., Saikava, Salis, Schujen, Schwanb., Sehren, Selg., Sessw., Sonnaxt, Stenden, Wandsen, ältlich U.: vecīgs vīrs Druva I, 41. vecīgs kungs MWM. VIII, 164. vecīga meita AP., Golg., Oknist, Saikava, Sehren, Selsau, Sessw., Sonnaxt. viņa... bija labi vecīga; bet vēl... viegla un sparīga Vēr. II, 899. es pats e̦smu ve̦cs, un mana sieva ir vecīga Glück. ļaudis celsies it kâ vecīgs lauva Glück IV Mos. 23, 24. vecīgs izskats. vecīga seja.

Avots: ME IV, 516

Šķirkļa skaidrojumā (6)

āksts

âksts,

1) der Possenreisser, der Narr, Geck;
pilsāksts, der Hofnarr. starp daudziem citiem ākstiem uz skatuves viens vecīgs vīrs Vēr. I, 1159;

2) Albernheit, geckenhaftes Benehmen, dummer Streich:
viņš nekā nemanīja nuo Pēteŗa ākstiem A. XVIII, 124. [Vielleicht zu âvîties, indem āk- aus * āvk- (vgl. nā[v]cirste u. a. Le. Gr. § 101 b) entstanden und in * āvk- zwischen v und k ein Vokal geschwunden sein kann, s. Le. Gr. § 34.]

Avots: ME I, 237

dusulīgs

dusulîgs, engbrüstig, schweratmig: vecīgs un dusulīgs cilvē̦ks Janš.; dusulīga sieviņa Saul.

Avots: ME I, 522

lielmanis

liẽlmanis, f. (in livl. Mundarten) lielmanīša, der (die) Vornehme, Patrizier; oft im üblen Sinn: der Charlatan, Junker, der Hochmützige: ej nu vairs izšķir, kuŗa lielmanīša, kuŗa kalpuone Kaudz M. baznīcā ieveda brūtgānu pavecīgs vīrs - lielmanis un brūti pavecīga sieva - lielmanīša BW. III, 1, S. 48. liela slava, mazs pūriņš lielmanīšu meitiņām BW. 16749. Sprw.: lielmanis dara kâ grib, nabags kâ var.

Avots: ME II, 500

plecīgs

plecîgs, breitschulterig: plecīgs vīrs. viņš bija plecīga auguma Vēr. I, 898. gaduos vecīgs, ple̦cuos plecīgs LA. Subst. plecîgums, die Breitschultrigkeit: viņas druknums un plecīgums Lautb. Luomi 195.

Avots: ME III, 332

sausnējs

sàusnējs C.,

1) dürr; hager, mager
Schwanb., Golg., Lös., Aahof, Druw., Meselau, Drobbusch; "pasauss (cilvē̦ks, vējš, laiks)" Nötk., Bers., Fest.; = sausējs U.: gaŗš, sausnējs, pavecīgs vīrs Kaudz. M. 69. augums viņai slaids, bet sausnējs R. Sk. I, 79;

2) sàusnēji, ein feiner, weidenartiger Strauch
Ronneb., Roop: es krūmuos salasīju sausnējus, bet viņš... lika tuos sārtā Kļaviņš; "dürre, nicht abgehauene Bäumchen" Nötk.; dürre Äste Vank., Adsel, Golg.; "skuostām līdzīga sausa tīruma zâle" Grawendahl; "nuokaltuši kaņepju sēklinieki" Sessw., N. - Peb., Druw.;

3) s. sausne;

4) Sausnēja, Name eines Waldes
Lvv. I, 31;

5) sàusnējs neine Stelle am od. im Walde, wo trockenes Moos und hartes Gras wachsen"
Drobbusch, Stomersee, Odsen.

Avots: ME III, 776